Kalcija deficīta pazīmes
Katram no mums ir savs dzīvesveids — īpašas intereses, vajadzības un ieradumi… Kāds pavada visu darbadienu, stāvot kājās, un nevar iedomāties savu dzīvi bez kafijas vai regulāriem treniņiem. Kāds ir vēl pusaudzis, kurš ir gatavs katru dienu pastaigāties ar draugiem, ēdot sālītus frī kartupeļus un dzerot gāzētus dzērienus. Kāds apzināti izvēlas veģetārismu un atsakās no piena produktiem. Bet kāds jau ir uzkrājis dzīves pieredzi, jūt organismā notiekošās pārmaiņas, bet grib joprojām būt aktīvs un enerģisks.
~ 3,5 miljardi cilvēki ir pakļauti nepietiekama kalcija lietošanas riskam.
Apmēram 98-99% no kalcija, kas atrodas organismā, ir koncentrēti kaulos un zobos, bet atlikušie 1-2% atrodas asinīs un mīkstajos audos. Kaulaudi ir kalcija rezerves, no kurām organisms to ņem nepieciešamības gadījumā, lai uzturētu kalcija jonu koncentrāciju asinīs. Tas parasti notiek, ja uzturā nav pietiekami daudz kalcija vai kalcija uzsūkšanās zarnās nenotiek pareizi.
Kalcija deficīta pazīmes:
- Osteoporoze jeb kaulu trauslums tiek uzskatīts traucējumu, kas saistīts ar kalcija deficītu. Kad kalcija līmenis asinīs samazinās un organisms ir spiests uzņemt šo minerālu no kaulaudiem, kaulu minerālais blīvums ar laiku var samazināties un palielinās lūzumu risks.
- Kalcijs ir iesaistīts zobu emaljas remineralizācijas procesā. Jo vājāka emalja, jo lielāks kariesa risks.
- Kalcijam ir svarīga loma nervu impulsu pārnešanā uz muskuļiem un tas ir atbildīgs par to kontrakciju. Ja kalcija līmenis asinīs ir zems, muskuļi nevar uzturēt normālu tonusu un rodas spazmas.
- Neregulāra sirdsdarbība ir tipisks hipokalciēmijas simptoms. Ja sirds šūnas nesaņem pietiekami daudz kalcija, tās pārstāj darboties pareizi. Turklāt kalcijs, kas nonāk nervu šūnās, stimulē nervu impulsu pārraidi. Kalcija trūkums var būtiski pasliktināt kognitīvo funkciju.
- Kalcija trūkums šūnās izpaužas ar nogurumu, noved pie spēku izsīkuma un nespēka.
- Zems D vitamīna un kalcija līmenis var provocēt un saasināt PMS simptomus.
Katru dienu no organisma tiek izvadīti apmēram 1000 mg kalcija
Kas notiek, ja organismā nonāk maz kalcija?
Tādā gadījumā izmanto kalcija rezerves no kauliem un zobiem. Par cik kaulaudi pastāvīgi atjaunojas, kalcija izskalošanās no tiem asinīs ilgtermiņa perspektīvā noved pie kaulaudu minerālā blīvuma samazināšanos un lūzumu riska palielināšanās.
Kalcija uzsūkšanās no pārtikas (no pārtikas asimilējas tikai 30% kalcija) notiek tievajās zarnās. Tur žultsskābes savienojas ar kalcija sāļiem, kopā ar tiem caur zarnu sieniņām nonākot asinīs. Ar asins plūsmu kalcijs tiek nogādāts orgānos un audos.
Normāls kalcija līmenis asinīs ir no 2,2 līdz 2,6 mmol/L (8,8 līdz 10,5 mg/dl). Lai uzturētu šādu līmeni organismā, ir stingra kontroles sistēma. Ja kalcija krājumi netiek papildināti ar pārtiku, tad tā koncentrācija asinīs samazinās. Pēc tam organisms atjauno kalcija līmeni līdz normālam līmenim, paņemot minerālu no kauliem. Tāpēc, ja kalcija ilgstoši nepietiek, tad samazinās kaulu minerālais blīvums – tas palielina osteoporozes un lūzumu risku.
Kalcija deficīta gadījumā cieš ne tikai kauli un zobi. Bez kalcija nav iespējama normāla asins recēšana, sirds, muskuļu un nervu sistēmas darbība!
Faktori, kas palielina kalcija deficīta risku organismā:
- Katrs grams nātrija (atbilst 2,5 g nātrija hlorīda; galda sāls NaCl) izvada no organisma apmēram 17 mg kalcija ar urīnu.
- Alkohola lietošana var pasliktināt barības vielu uzsūkšanos, tostarp kalcija uzsūkšanos no zarnām, izraisot kalcija līmeņa pazemināšanos asins serumā un kalcija deficītu.
- Kofeīna iedarbība koncentrācijā ≤ 400 mg/dienā izraisīja kalcija līmeņa paaugstināšanos urīnā divos randomizētos kontrolētos pētījumos.
- Vidēji viena tējkarote šķīstošās kafijas satur 30-50 mg kofeīna, 1 tase espresso no dabīgajām kafijas pupiņām satur aptuveni 90-100 mg.
- Kalcijs ir nepieciešams muskuļu kontrakcijai, it īpaši intensīvas fiziskas slodzes laikā.
- Pirmajos 5 gados pēc menopauzes sākuma sieviete var zaudēt līdz pat 1/3 no kaulu masas, ko viņa līdz tam zaudējusi dzīves laikā.
- Kalcija un magnija metabolisma traucējumi ir saistīti ar augstu stresa hormona līmeni asinīs.
- Bērniem un pusaudžiem aktīvas augšanas laikā nepieciešams papildus parūpēties par kalcija rezervēm.
- Ja vērojams D3 vitamīna deficīts. D3 vitamīns atbild par kalcija uzsūkšanos organismā.
Minerāla uzņemšana
Kalcijs piedalās visos dzīvības procesos, tāpēc ir svarīgi nodrošināt tā stabilu uzņemšanu ar pārtiku un ūdeni.
Labākie kalciju saturošie pārtikas avoti:
- piens un piena produkti (biezpiens, jogurts);
- visu veidu sieri, īpaši cietie;
- konservētas sardīnes, lasis;
- zemesrieksti, valrieksti, saulespuķu sēklas, vīģes;
- pupiņas un citi pākšaugi;
- zaļie dārzeņi.
Ikvienam cilvēkam līdz 50 gadu vecumam tiek rekomendēts uzņemt 1000 mg kalcija dienā. Sievietēm pēc 50 un vīriešiem pēc 70 gadu vecuma ieteicams uzņemt 1200 mg kalcija dienā.
Kalcija deficīta papildināšanai no Coral Club klāsta var izvēlēties dabiskas izcelsmes kalciju no poliminerālvielu kompleksa AquaminТМ . Vairāk par produktu lasi šeit.
Autors
