Optimāls skābju-sārmu līdzsvars (pH): atslēga uz labu veselību

Izsenis ir zināms, ka skābju-sārmu līdzsvars cilvēka ķermenī ir kā zelta atslēdziņa labai veselībai un pašsajūtai. Taču mūsdienās tradicionālā medicīna to mazliet ir piemirsusi, kamēr dabas dziedniecībā un alternatīvajā medicīnā šis rādītājs ir viens no pamatelementiem.

Cilvēka dzīve (novecošana) būtībā ir organisma skābināšanās process. Nepiemērota pārtika, dzērieni, tabaka, pārāk liela fiziska un garīga slodze, stress – tas viss rada skābu vidi un atstāj negatīvas sekas. Organisms visu laiku strādā, tērē enerģiju , lai neitralizētu šo skābo vidi, jo tikai sārmainā vidē tas ir pietiekami apgādāts ar skābekli, uzturvielām un pasargāts no šūnu un audu bojājumiem.

Tātad, jo veiksmīgāk mums izdosies uzturēt sevī pastāvīgi sārmainu vidi, jo veselāki mēs būsim, jo labāk jutīsimies un izskatīsimies.

Kas ir skābju-sārmu attiecība?

Visi dzīvības procesi norit šķidrās vidēs ar noteiktu ūdeņraža (H) atomu koncentrāciju. Vielas, kas atdod H atomus, sauc par skābām, tās, kas savāc H atomus – par sārmainām. Konkrēto attiecību starp skābi un sārmu jebkurā šķīdumā sauc par skābju-sārmu līdzsvaru. Šo līdzsvaru pieņemts apzīmēt ar burtiem pH (abreviatūra no power Hydrogen – ang.).

pH līmenis ir atkarīgs no pozitīvi (skābs) un negatīvi (sārmains) lādēto jonu attiecības.

Organisms visu laiku, nepārtraukti cenšas līdzsvarot skābju-sārmu attiecību, noturot stingri noteiktu pH līmeni iekšējos šķidrumos (asinis, limfa, starpšūnu šķidrums, siekalas u.c.). Ķermeņa šķidrumiem ir jābūt vāji sārmainiem. Asins pH ir ~7.43, limfai 7.35-7.4, starpšūnu šķidrumam 7.26 – 7.36. Vienīgie skābie šķidrumi organismā ir kuņģa sula un urīns. Tāpat lielākā daļa fermentu darbojas tikai stingri noteiktos apstākļos, kad pH līmenis ir no 7.3-7.4. Pat nelielas izmaiņas samazina fermentu aktivitāti un bioķīmisko procesu ātrumu.

Lai normāli noritētu dzīvībai svarīgie procesi (homeostāze), ir jābūt organisma iekšējās vides pH pastāvīgumam. Ja asins pH palielinās par 0.15%, organisms sārminās, tad brīvais skābeklis uzsūcas par 65% labāk. Savukārt visi slimības izraisošie mikroorganismi (vīrusi, baktērijas, sēnītes) parādās tajās organisma vietās, kas tiek slikti apgādātas ar skābekli.

Kā organisms regulē pH līdzsvaru?

Lai neitralizētu skābu vidi, īpaši asinīs, organismam ir jāpiekļūst pie savām sārmu rezervēm – minerālvielām (Kalcijs, Nātrijs, Kālijs, Magnijs, Dzelzs). Ievērojama sārmu rezervju samazināšanās pavājina visus orgānus un orgānu sistēmas. Attīstās acidozes (saskābšanas) simptomi. Organismā vajadzētu būt viegli sārmainai videi. Šādos apstākļos aktīvāk norit enerģijas veidošanās, olbaltumvielu, lipīdu sintēze, minerālvielu apmaiņas procesi u.c. Taču realitātē vairumam cilvēku organisms ir viegli “skābs”. Pastāvīga skāba vide organismā var novest pie vielmaiņas traucējiem un attiecīgām komplikācijām ne tikai šūnās, bet visā organismā kopumā.

Organismam piemīt tāda kā buferreakcija, proti, ja asinis ir pārāk skābas, tad, lai līdzsvarotu pH līmeni, šis skābums tiek novadīts ķermeņa audos, un var attīstīties, piemēram, podagra. Ja asinīs skābuma ir par maz, tas attiecīgi tiek savākts no audiem.

Piemēram, onkoloģisko slimību attīstība ir anaerobs process. Tas nozīmē, ka tad, kad organismam trūkst skābeklis, tiek stimulēta vēža šūnu veidošanās, jo ķermeņa šķidrumi ir “saskābuši”.

Organisma saskābšana

Kāpēc palielināts skābums organismā ir kaitīgs?

Kad organisms netiek galā ar skābēm, tās uzkrājas audos, kuros notiek visa barības vielu un informācijas apmaiņa starp šūnām. Saistaudos skābie metaboliskie atlikumi kļūst par traucēkli normālai organisma sistēmu darbībai. Šie skābie atlikumi kļūst par tādu kā svešķermeni, radot pastāvīgus iekaisuma draudus.

Lielie, skābie toksīnu nogulumi saistaudos bieži vien redzami ar neapbruņotu aci – parādās celulīts (taukaudu saskābšana).

Ja vielmaiņā piedalās daudz skābju, tas negatīvi ietekmē asinsriti. Sarkanie asins ķermenīši, virzoties cauri skābajiem audiem, zaudē elastīgumu, salīp un veido mazus sabiezējumus, rodas trombi. Ja ārsts uzstāda diagnozi mikrotromboze, tad tā jau spēcīga organisma saskābšana. Atkarībā no trombu novietojuma, rodas traucējumi: miokarda infarkts, asinsizplūdums smadzenēs, īslaicīgi smadzeņu asinsrites traucējumi, vai asinsrites traucējumi ekstremitātēs.

Skābes pretēji sārmiem no organisma izvadās grūti. Tās sākumā nepieciešams neitralizēt. Taču, lai skābe no sava pH kļūtu neitrāla, vajadzīgas vielas, kas saista šīs skābes. Tādēļ notiek neitrālo sāļu veidošanās.

Kas notiek šūnās pie saskābšanas?

Normālos apstākļos šūnas iekšējā vidē vērojama sārmaina reakcija, kas ir atkarīga no pietiekama sārmaino minerālsāļu daudzuma organismā. Ja šūnas apgādājošās asinis kaut nedaudz saskābinās, šūnām nākas “ziedot” savas minerālu rezerves. Līdz ar to pašas šūnas vide kļūst skāba.

Saskābšanas jeb acidozes simptomi (organisms ir pārāk skābs):

• Pastāvīgs nogurums, vājums, salšana, slikta imunitāte;
• Muskuļu neelastīgums, stīvums, skeleta demineralizācija, kaulu “krakšķēšana”, sāpes kaulos, locītavās;
• Plecu un kakla daļas muskuļu saspringums;
• Artrīti un saišu traumas;
• Smiltis un/vai akmeņi nierēs, žultspūslī;
• Vēdersāpes, slikta dūša, gastrīts, čūlas kuņģa-zarnu traktā, paaugstināts skābes daudzums kuņģī, aizcietējumi;
• Rūgta garša mutē, pelēki balts mēles aplikums, siekalas ar skābu reakciju;
• Atkāpjas smaganas, iekaisušas smaganas, zobu jūtīgums, atsegtas zobu saknes un zobu drupšana, zobakmens veidošanās;
• Ātri rodas fizisks un garīgs nogurums;
• Sejas apsārtums, tumši loki zem acīm;
• Osteoporoze, rahīts, kaulu trauslums, podagra;
• Plāni, lūstoši nagi, kas slāņojas, ar baltiem plankumiem un pauguriņiem;
• Krampji un spazmas kājās;
• Bieža slimošana ar ARV (tautā saukta par saaukstēšanos);
• Ādas slimības (psoriāze, ekzēmas, atopiskie dermatīti u.c.);
• Zems hemoglobīna līmenis;
• Dzīvības spēku un enerģijas trūkums.

Ja iekšējā vide ir skāba, organisms tērē milzu enerģiju, lai atjaunotu skābju-sārmu līmeni. Šeit arī rodas nogurums, un vēlāk dažādas kaites un diagnozes.

Galvenie saskābšanas iemesli:

• Skābu produktu un dzērienu lietošana uzturā. Ne burtiskā nozīmē, bet tādu, kas rada skābu reakciju organismā;
• Pārāk daudz gaļas un/vai zivju uzturā;
• Pārāk daudz rafinētu ogļhidrātu (īpaši cukurs un baltie milti) uzturā;
• Svaigu augļu un dārzeņu trūkums uzturā;
• Alkohola lietošana;
• Tabaka;
• Smags fizisks darbs, garīga slodze;
• Stress;
• Hormonālais disbalanss;
• Netīrs gaiss (smagie metāli);
• Pārmērīga sportošana – pārāk liela slodze.

Organisma saskābināšanas sekas:

• Pastāvīgi skāba vide organismā noved pie tā izdegšanas. Lai mazinātu skābju koncentrāciju un izvadītu tās no orgāniem un audiem, organisms aiztur ūdeni, tādējādi palēninot vielmaiņas procesus. Šādi organisms ātrāk “novalkājas”, noveco, āda kļūst sausa, ar krunciņām, parādās dažādas saslimšanas;
• Pārāk skāba reakcija urīnā – lieliska vide smilšu un akmeņu rašanās procesiem nierēs. Hroniski nieru darbības traucējumi izsauc iekaisumu rašanos urīnizvadsistēmā, reproduktīvo orgānu sistēmā, kā arī nieru nepietiekamību. Tas savukārt noved pie orgānu un sistēmu darbības pavājināšanās;
• Siekalu skābā reakcija noārda zobu materiālu un var izraisīt stomatītus (mutes gļotādas iekaisumus);
• Hroniska organisma saskābšana var izraisīt galvas sāpes, trauksmi, bezmiegu.

Sārmainie minerāli

Kā tika minēts iepriekš, ja organismā ir pārāk skāba vide, tā ir jāneitralizē, jāatjauno pH līdzsvars, kas tiek veikts ar sārmaino minerālu palīdzību, tie tiek atņemti dažādiem orgānu sistēmu audiem.

Magnijs (Mg)

Mg daudzums organismā ir ~ 21-28g. Aptuveni 60% no tā atrodas kaulos, zobos, 20% muskuļos, 19% citos energorezerves orgānos: smadzenēs, sirdī, aknā, nierēs. 1% ir starpšūnu šķidrumā. Bez šī minerāla nav iespējama kalcija uzsūkšanās.

Magnija bioloģiskās īpašības

• Viens no šūnu galvenajiem enerģētiķiem. Visi enerģētiskie procesi organismā notiek magnija klātbūtnē;
• Aizsargā nervu sistēmu no stresa un psihoemocionālās slodzes. Ir izolācijas materiāls nervu impulsam, bremzē tā pārāk strauju plūsmu;
• Uztur urīna sāļus šķidrā izšķīdušā stāvoklī, pat nelielā koncentrācijā iznīcina kristalizāciju un akmeņu veidošanos nierēs;
• Piedalās toksīnu kaitīguma mazināšanā aknā, aizsargā no radiācijas un smagajiem metāliem;
• Nepieciešams kaulaudu stiprināšanai, zobu, matu, nagu stiprināšanai;
• Regulē atmiņu, noskaņojumu, sirdsdarbību, asinsvadu tonusu, gremošanas trakta tonusu.

Magnija deficīta ietekme uz saistaudiem

Magnijam ir nozīmīga loma saistaudu (kauli, saites, skrimšļi, mati, nagi, zobi, āda, taukaudi u.c.) normālas struktūras formēšanā. Ja ir magnija deficīts, paaugstinās kolagēna degradācijas līmenis, sintezējas kolagēns ar defektiem dēļ traucētas kolagēna struktūras, noārdās kolagēno un elastīgo šķiedru attiecība, palēninās saistaudu visu struktūru molekulu sintēze.

Magnija deficīta iemesli:

• Pārāk bieža saldumu un kofeīna lietošana uzturā. Magnijs pastiprināti izvadās ar urīnu;
• Rafinētu produktu lietošana;
• FastFood;
• Bieži lietots alkohols;
• Gremošanas trakta saslimšanas, diabēts;
• Bieža vēdera izeju veicinošo preparātu lietošana;
• Medikamenti;
• Pārlieku liela fiziska vai garīga slodze, stress.

Magnijs uzturā: spināti, bietes, ķirbju sēklas, sojas pupiņas, melnās pupiņas, saulespuķu sēklas, brūnie rīsi, auzas, tofu, mandeles, papaija, zaļie zirnīši, tuncis, brokoļi, Briseles kāposti, mellenes, tomāti, melone, prosa.

Kalcijs (Ca)

50% cilvēku vecākiem par 40 gadiem ir kalcija deficīts. Sasniedzot 60 gadu vecumu – 90%.

Kalcija deficīts ir ~ 147 slimību pamatā, tai skaitā, osteoporozes, artrīta, hipertensijas, krampju, grūtniecības sarežģījumu, bezmiega, onkoloģijas u.c.

Kalcijs regulē tādus iekšējos procesus, kā starpšūnu signālu pārnesi, asins recēšanu, nervu un muskuļu audu funkcionēšanu, fermentu un hormonu darbību.

Kalcijs organismā:

• Ir galvenais struktūras elements kaulos;
• Ietekmē šūnu membrānu caurlaidību;
• Piedalās nervu impulsu nodošanā;
• Nodrošina muskuļu saraušanos, sasprindzināšanos;
• Piedalās asins recēšanā visās stadijās;
• Piedalās fermentu darbības regulēšanā.

Kalcijs visvairāk atrodams šādos produktos: sezama sēklās, sierā, biezpienā, galviņkāpostos, dažādās pupās, olās, sardīnēs, rupjmaizē, garnelēs, šokolādē, mandelēs, datelēs, rozīnēs, apelsīnos, spinātos, kukurūzā.

Nātrijs (Na)

Nātrija diennakts deva pieaugušajiem ir ~4-6g. Nātrija apmaiņu regulē nieres. Tās palīdz noturēt koncentrāciju asinīs un citos organisma šķidrumos.

Nātrijs organismā piedalās starpšūnu šķidruma osmotiskā spiediena regulēšanā, kopā ar kāliju nodrošina šūnu membrānu caurlaidību, ļaujot cirkulēt ūdenim.

Nātrija joni nepieciešami nervu impulsu pārvadei, tas aktivizē vairākus fermentus.

Nātrijs produktos: jūras kāposti, mīdijas, omāri, astoņkāji, butes, anšovi, garneles, sardīnes, olas, krabji, kalmāri, zaļumi.

Dzelzs (Fe)

Dzelzs organismā:

• Uzlabo ādas, matu, nagu stāvokli;
• Neaizvietojams asinsrades un šūnas vielapmaiņas procesos;
• Hemoglobīna sastāvā. Atbild par skābekļa transportu;
• Ir fermentu un citohromu sastāvdaļa;
• Normalizē vairogdziedzera darbību;
• Ietekmē B grupas vitamīnu metabolismu;
• Nepieciešams organisma augšanai;
• Regulē imunitāti (aktivizē interferonu aktivitāti un šūnu-killeru aktivitāti);
• Darbojas kā toksīnu neitralizētājs.

Dzelzs produktos: olas dzeltenums, liellopa gaļa, jūras kāposti, vistas gaļa, pupas, cūkas akna, mīdijas, ķirbja sēklas, spināti, griķi, žāvētas aprikozes, āboli.

Kālijs (K)

Kālijs nodrošina šūnu caurlaidību un atbild par mehānismu, lai šūnā nonāktu enerģija. Kālijs regulē sirds asinsvadu sistēmas darbību. Kāliju ir ļoti sarežģīti uzņemt ar pārtiku.

Kā palīdzēt organismam uzturēt pH līdzsvaru?

Ir simtiem veidu, kā organisms var tikt saskābināts, bet pastāv tikai 4 veidi, kā to sārmināt:

1. Biežāk veikt pirts, saunas rituālus, jo ar pastiprinātu svīšanu no organisma izdalās skābie vielmaiņas galaprodukti;
2. Lietot uzturā vairāk sārmainu ēdienu;
3. Dzert sārmainu ūdeni;
4. Regulāri veikt organisma attīrīšanu, tostarp arī organisma dziļo attīrīšanu.

Detalizētāk aprakstīšu par sārmainu ēdienu un sārmainu ūdeni.

Tieši pārtika ir riska faktors “slimas civilizācijas” patoģenēzē. Par daudz tiek uzturā lietoti trekni ēdieni, vienkāršie cukuri, vārāmā sāls. Dominē rafinēti un apstrādāti produkti, cukurs, miltu ēdienu, pusfabrikāti.

Vesela cilvēka uzturā ikdienā būtu jābūt vismaz 50% sārmaina ēdiena, dažās zinātniskajās publikācijās figurē pat cipars 75-85%. Ja cilvēks saslimst, sārmainajiem produktiem būtu jāsastāda 90% uztura.

Pārtikas iedalījums skābā un sārmainā tiek noteikts pēc tās galējās reakcijas asinīs.

Dažādās interneta vietnēs un literatūrā iespējams atrast plašu skābo un sārmaino produktu sarakstu. Tālāk uzskaitīšu īsumā:

Skābie produkti: gaļa, zivis (liesās), saldumi, pasterizēta piena produkti, miltu izstrādājumi, konservējumi, alkohols, kafija, melnā tēja, šokolāde, tabaka u.c.

Neitrālie produkti: griķi, neattīrīti rīsi, rupja maluma miltu izstrādājumi, nerafinētas augu eļļas, auzas, mieži u.c.

Sārmainie produkti: gandrīz visi svaigie dārzeņi (cukini, brokoļi, spināti, visu veidu kāposti, kukurūza, burkāni, sviesta pupas, paprika, bietes, avokado, ķiploki, sīpoli, ķirbis, gurķis, redīsi u.c., izņemot tomāti un baklažāni) un augļi (melones, vīnogas, aprikozes, āboli, bumbieri, pat skābie – citrusi, ananāsi), dažādi dīgsti, visi zaļumi, nepasterizēts medus, zāļu uzlējumi, mandeles (mērcētas), valrieksti (mērcēti) , jūras kāposti, olas, treknās zivis (piemēram, lasis), viss, kas ir rūgtens u.c. Arī pākšaugi pieskaitāmi pie sārmainiem produktiem, taču tie pirms ēšanas obligāti ir kārtīgi jāizmērcē, tas atvieglo šo produktu sagremošanu un uzsūkšanos, kā arī deaktivizē vielas, kas nelabvēlīgi ietekmē fermentu aktivitāti.

Sārmains ūdens

Visvieglākais ceļš, kā mazināt organisma skābo vidi un sārmināt to, ir ikdienā dzert sārmainu ūdeni pietiekošā daudzumā – vismaz 1.5 l, vispareizāk 30ml uz 1kg svara. Attīroties vai, ja vēlamies atbrīvoties no liekā svara – pat 40ml uz 1 kg svara. Ūdenim jābūt arī bioloģiski pieejamam, t.i., tam ir viegli jāuzsūcas. Šādam ūdenim virsmas spraigumam starp ūdens molekulām jābūt ne pārāk lielam, vienkārši sakot, ūdenim jābūt pietiekoši šķidram, lai tas varētu uzsūkties šūnās. Tāpat ūdens oksidēšanās-reducēšanās potenciālam (ORP) jābūt no -100 līdz -200 mV (milivolti), kāds tas ir arī starpšūnu šķidrumā, tad organismam nebūs jāpatērē papildus enerģija, lai izlīdzinātu šo ORP.

Tieši šādas īpašības piemīt ūdenim ar Coral Mine (Koraļļu kalcijs). Tā pH rādītājs ir 8.5-9. Tas satur 70 dzīvībai nepieciešamos mikro un makroelementus (kalciju, magniju, nātriju, sēru, dzelzi, kāliju, fosforu, jodu, fluoru, mangānu, hromu, boru, oglekli, cinku, selēnu, varu, zeltu u.c ). Dzerot ikdienā ūdeni ar Coral Mine, organisms tiks brīnišķīgi sārmināts, attīrīts un atjaunots.

Tāpat ļoti iedarbīgs ūdens sārminātājs ir arī spēcīgais antioksidants H-500. Tā sastāvā ietilpst sārmainie minerāli – magnijs, kālijs, silīcijs un nātrijs. Ja ūdenim pievieno vienu kapsulu H-500, tā ORP sasniedz -500mV!

H-500 īpašības:

• Neitralizē brīvos radikāļus;
• Atjauno sārmainu vidi organismā;
• Nodrošina organismu ar enerģiju;
• 3x paaugstina barības vielu uzsūkšanos šūnās;
• Samazina pienskābes līmeni asinīs par 50% (sportistiem);
• Palielina prāta spējas;
• Uzlabo reakciju, smadzeņu mikrocirkulāciju;
• Atjauno darbaspējas u.c.

Rakstu apkopojusi Ilze Bumbule, pamatojoties uz ārstes Olgas Butakovas materiāliem.

Coral Club reģistrācija

Lūdzu, aizpildiet reģistrācijas veidlapu, un jūs saņemsiet unikālu kluba biedra ID (CCI ID), jūs kļūsiet par kluba biedru un varēsiet iegādāties produktus ar 20% atlaidi, kā arī varēsiet piekļūt citām priekšrocībām.

Ja jums ir kādi jautājumi, sazinieties ar mums.

IETEIKTIE RAKSTI

• Serotonīns – “laimes hormons”
• Kas ir spasticitāte?
• Veselīga ķermeņa kopšana un sievietes ādas skaistums
• Kalcija deficīta pazīmes