OptimÄls skÄbju-sÄrmu lÄ«dzsvars organismÄ (pH) – atslÄga uz labu veselÄ«bu
Izsenis ir zinÄms, ka skÄbju-sÄrmu lÄ«dzsvars cilvÄka Ä·ermenÄ« ir kÄ zelta atslÄdziÅa labai veselÄ«bai un paÅ”sajÅ«tai. TaÄu mÅ«sdienÄs tradicionÄlÄ medicÄ«na to mazliet ir piemirsusi, kamÄr dabas dziedniecÄ«bÄ un alternatÄ«vajÄ medicÄ«nÄ Å”is rÄdÄ«tÄjs ir viens no pamatelementiem.
CilvÄka dzÄ«ve (novecoÅ”ana) bÅ«tÄ«bÄ ir organisma skÄbinÄÅ”anÄs process. NepiemÄrota pÄrtika, dzÄrieni, tabaka, pÄrÄk liela fiziska un garÄ«ga slodze, stress ā tas viss rada skÄbu vidi un atstÄj negatÄ«vas sekas. Organisms visu laiku strÄdÄ, tÄrÄ enerÄ£iju , lai neitralizÄtu Å”o skÄbo vidi, jo tikai sÄrmainÄ vidÄ tas ir pietiekami apgÄdÄts ar skÄbekli, uzturvielÄm un pasargÄts no Ŕūnu un audu bojÄjumiem.
TÄtad, jo veiksmÄ«gÄk mums izdosies uzturÄt sevÄ« pastÄvÄ«gi sÄrmainu vidi, jo veselÄki mÄs bÅ«sim, jo labÄk jutÄ«simies un izskatÄ«simies.
Kas ir skÄbju-sÄrmu attiecÄ«ba?
Visi dzÄ«vÄ«bas procesi norit ŔķidrÄs vidÄs ar noteiktu Å«deÅraža (H) atomu koncentrÄciju. Vielas, kas atdod H atomus, sauc par skÄbÄm, tÄs, kas savÄc H atomus ā par sÄrmainÄm. KonkrÄto attiecÄ«bu starp skÄbi un sÄrmu jebkurÄ Å”Ä·Ä«dumÄ sauc par skÄbju-sÄrmu lÄ«dzsvaru. Å o lÄ«dzsvaru pieÅemts apzÄ«mÄt ar burtiem pH (abreviatÅ«ra no power Hydrogen ā ang.).
pH lÄ«menis ir atkarÄ«gs no pozitÄ«vi (skÄbs) un negatÄ«vi (sÄrmains) lÄdÄto jonu attiecÄ«bas.
Organisms visu laiku, nepÄrtraukti cenÅ”as lÄ«dzsvarot skÄbju-sÄrmu attiecÄ«bu, noturot stingri noteiktu pH lÄ«meni iekÅ”Äjos Ŕķidrumos (asinis, limfa, starpŔūnu Ŕķidrums, siekalas u.c.). ĶermeÅa Ŕķidrumiem ir jÄbÅ«t vÄji sÄrmainiem. Asins pH ir ~7.43, limfai 7.35-7.4, starpŔūnu Ŕķidrumam 7.26 ā 7.36. VienÄ«gie skÄbie Ŕķidrumi organismÄ ir kuÅÄ£a sula un urÄ«ns. TÄpat lielÄkÄ daļa fermentu darbojas tikai stingri noteiktos apstÄkļos, kad pH lÄ«menis ir no 7.3-7.4. Pat nelielas izmaiÅas samazina fermentu aktivitÄti un bioÄ·Ä«misko procesu Ätrumu.
Lai normÄli noritÄtu dzÄ«vÄ«bai svarÄ«gie procesi (homeostÄze), ir jÄbÅ«t organisma iekÅ”ÄjÄs vides pH pastÄvÄ«gumam. Ja asins pH palielinÄs par 0.15%, organisms sÄrminÄs, tad brÄ«vais skÄbeklis uzsÅ«cas par 65% labÄk. SavukÄrt visi slimÄ«bas izraisoÅ”ie mikroorganismi (vÄ«rusi, baktÄrijas, sÄnÄ«tes) parÄdÄs tajÄs organisma vietÄs, kas tiek slikti apgÄdÄtas ar skÄbekli.
KÄ organisms regulÄ pH lÄ«dzsvaru?
Lai neitralizÄtu skÄbu vidi, Ä«paÅ”i asinÄ«s, organismam ir jÄpiekļūst pie savÄm sÄrmu rezervÄm ā minerÄlvielÄm (Kalcijs, NÄtrijs, KÄlijs, Magnijs, Dzelzs). IevÄrojama sÄrmu rezervju samazinÄÅ”anÄs pavÄjina visus orgÄnus un orgÄnu sistÄmas. AttÄ«stÄs acidozes (saskÄbÅ”anas) simptomi. OrganismÄ vajadzÄtu bÅ«t viegli sÄrmainai videi. Å Ädos apstÄkļos aktÄ«vÄk norit enerÄ£ijas veidoÅ”anÄs, olbaltumvielu, lipÄ«du sintÄze, minerÄlvielu apmaiÅas procesi u.c. TaÄu realitÄtÄ vairumam cilvÄku organisms ir viegli āskÄbsā. PastÄvÄ«ga skÄba vide organismÄ var novest pie vielmaiÅas traucÄjiem un attiecÄ«gÄm komplikÄcijÄm ne tikai ŔūnÄs, bet visÄ organismÄ kopumÄ.
Organismam piemÄ«t tÄda kÄ buferreakcija, proti, ja asinis ir pÄrÄk skÄbas, tad, lai lÄ«dzsvarotu pH lÄ«meni, Å”is skÄbums tiek novadÄ«ts Ä·ermeÅa audos, un var attÄ«stÄ«ties, piemÄram, podagra. Ja asinÄ«s skÄbuma ir par maz, tas attiecÄ«gi tiek savÄkts no audiem.
PiemÄram, onkoloÄ£isko slimÄ«bu attÄ«stÄ«ba ir anaerobs process. Tas nozÄ«mÄ, ka tad, kad organismam trÅ«kst skÄbeklis, tiek stimulÄta vÄža Ŕūnu veidoÅ”anÄs, jo Ä·ermeÅa Ŕķidrumi ir āsaskÄbuÅ”iā.
Organisma saskÄbÅ”ana
KÄpÄc palielinÄts skÄbums organismÄ ir kaitÄ«gs?
Kad organisms netiek galÄ ar skÄbÄm, tÄs uzkrÄjas audos, kuros notiek visa barÄ«bas vielu un informÄcijas apmaiÅa starp ŔūnÄm. Saistaudos skÄbie metaboliskie atlikumi kļūst par traucÄkli normÄlai organisma sistÄmu darbÄ«bai. Å ie skÄbie atlikumi kļūst par tÄdu kÄ sveŔķermeni, radot pastÄvÄ«gus iekaisuma draudus.
Lielie, skÄbie toksÄ«nu nogulumi saistaudos bieži vien redzami ar neapbruÅotu aci ā parÄdÄs celulÄ«ts (taukaudu saskÄbÅ”ana).
Ja vielmaiÅÄ piedalÄs daudz skÄbju, tas negatÄ«vi ietekmÄ asinsriti. Sarkanie asins Ä·ermenÄ«Å”i, virzoties cauri skÄbajiem audiem, zaudÄ elastÄ«gumu, salÄ«p un veido mazus sabiezÄjumus, rodas trombi. Ja Ärsts uzstÄda diagnozi mikrotromboze, tad tÄ jau spÄcÄ«ga organisma saskÄbÅ”ana. AtkarÄ«bÄ no trombu novietojuma, rodas traucÄjumi: miokarda infarkts, asinsizplÅ«dums smadzenÄs, Ä«slaicÄ«gi smadzeÅu asinsrites traucÄjumi, vai asinsrites traucÄjumi ekstremitÄtÄs.
SkÄbes pretÄji sÄrmiem no organisma izvadÄs grÅ«ti. TÄs sÄkumÄ nepiecieÅ”ams neitralizÄt. TaÄu, lai skÄbe no sava pH kļūtu neitrÄla, vajadzÄ«gas vielas, kas saista Ŕīs skÄbes. TÄdÄļ notiek neitrÄlo sÄļu veidoÅ”anÄs.
Kas notiek ŔūnÄs pie saskÄbÅ”anas?
NormÄlos apstÄkļos Ŕūnas iekÅ”ÄjÄ vidÄ vÄrojama sÄrmaina reakcija, kas ir atkarÄ«ga no pietiekama sÄrmaino minerÄlsÄļu daudzuma organismÄ. Ja Ŕūnas apgÄdÄjoÅ”Äs asinis kaut nedaudz saskÄbinÄs, ŔūnÄm nÄkas āziedotā savas minerÄlu rezerves. LÄ«dz ar to paÅ”as Ŕūnas vide kļūst skÄba.
SaskÄbÅ”anas jeb acidozes simptomi (organisms ir pÄrÄk skÄbs):
- PastÄvÄ«gs nogurums, vÄjums, salÅ”ana, slikta imunitÄte;
- Muskuļu neelastÄ«gums, stÄ«vums, skeleta demineralizÄcija, kaulu ākrakŔķÄÅ”anaā, sÄpes kaulos, locÄ«tavÄs;
- Plecu un kakla daļas muskuļu saspringums;
- Artrīti un saiŔu traumas;
- Smiltis un/vai akmeÅi nierÄs, žultspÅ«slÄ«;
- VÄdersÄpes, slikta dÅ«Å”a, gastrÄ«ts, ÄÅ«las kuÅÄ£a-zarnu traktÄ, paaugstinÄts skÄbes daudzums kuÅģī, aizcietÄjumi;
- RÅ«gta garÅ”a mutÄ, pelÄki balts mÄles aplikums, siekalas ar skÄbu reakciju;
- AtkÄpjas smaganas, iekaisuÅ”as smaganas, zobu jÅ«tÄ«gums, atsegtas zobu saknes un zobu drupÅ”ana, zobakmens veidoÅ”anÄs;
- Ätri rodas fizisks un garÄ«gs nogurums;
- Sejas apsÄrtums, tumÅ”i loki zem acÄ«m;
- Osteoporoze, rahīts, kaulu trauslums, podagra;
- PlÄni, lÅ«stoÅ”i nagi, kas slÄÅojas, ar baltiem plankumiem un pauguriÅiem;
- Krampji un spazmas kÄjÄs;
- Bieža slimoÅ”ana ar ARV (tautÄ saukta par saaukstÄÅ”anos);
- Ädas slimÄ«bas (psoriÄze, ekzÄmas, atopiskie dermatÄ«ti u.c.);
- Zems hemoglobīna līmenis;
- DzÄ«vÄ«bas spÄku un enerÄ£ijas trÅ«kums.
Ja iekÅ”ÄjÄ vide ir skÄba, organisms tÄrÄ milzu enerÄ£iju, lai atjaunotu skÄbju-sÄrmu lÄ«meni. Å eit arÄ« rodas nogurums, un vÄlÄk dažÄdas kaites un diagnozes.
Galvenie saskÄbÅ”anas iemesli:
- SkÄbu produktu un dzÄrienu lietoÅ”ana uzturÄ. Ne burtiskÄ nozÄ«mÄ, bet tÄdu, kas rada skÄbu reakciju organismÄ;
- PÄrÄk daudz gaļas un/vai zivju uzturÄ;
- PÄrÄk daudz rafinÄtu ogļhidrÄtu (Ä«paÅ”i cukurs un baltie milti) uzturÄ;
- Svaigu augļu un dÄrzeÅu trÅ«kums uzturÄ;
- Alkohola lietoŔana;
- Tabaka;
- Smags fizisks darbs, garīga slodze;
- Stress;
- HormonÄlais disbalanss;
- NetÄ«rs gaiss (smagie metÄli);
- PÄrmÄrÄ«ga sportoÅ”ana ā pÄrÄk liela slodze.
Organisma saskÄbinÄÅ”anas sekas:
- PastÄvÄ«gi skÄba vide organismÄ noved pie tÄ izdegÅ”anas. Lai mazinÄtu skÄbju koncentrÄciju un izvadÄ«tu tÄs no orgÄniem un audiem, organisms aiztur Å«deni, tÄdÄjÄdi palÄninot vielmaiÅas procesus. Å Ädi organisms ÄtrÄk ānovalkÄjasā, noveco, Äda kļūst sausa, ar krunciÅÄm, parÄdÄs dažÄdas saslimÅ”anas;
- PÄrÄk skÄba reakcija urÄ«nÄ ā lieliska vide smilÅ”u un akmeÅu raÅ”anÄs procesiem nierÄs. Hroniski nieru darbÄ«bas traucÄjumi izsauc iekaisumu raÅ”anos urÄ«nizvadsistÄmÄ, reproduktÄ«vo orgÄnu sistÄmÄ, kÄ arÄ« nieru nepietiekamÄ«bu. Tas savukÄrt noved pie orgÄnu un sistÄmu darbÄ«bas pavÄjinÄÅ”anÄs;
- Siekalu skÄbÄ reakcija noÄrda zobu materiÄlu un var izraisÄ«t stomatÄ«tus (mutes gļotÄdas iekaisumus);
- Hroniska organisma saskÄbÅ”ana var izraisÄ«t galvas sÄpes, trauksmi, bezmiegu.
SÄrmainie minerÄli
KÄ tika minÄts iepriekÅ”, ja organismÄ ir pÄrÄk skÄba vide, tÄ ir jÄneitralizÄ, jÄatjauno pH lÄ«dzsvars, kas tiek veikts ar sÄrmaino minerÄlu palÄ«dzÄ«bu, tie tiek atÅemti dažÄdiem orgÄnu sistÄmu audiem.
Magnijs (Mg)
Mg daudzums organismÄ ir ~ 21-28g. Aptuveni 60% no tÄ atrodas kaulos, zobos, 20% muskuļos, 19% citos energorezerves orgÄnos: smadzenÄs, sirdÄ«, aknÄ, nierÄs. 1% ir starpŔūnu ŔķidrumÄ. Bez Ŕī minerÄla nav iespÄjama kalcija uzsÅ«kÅ”anÄs.
Magnija bioloÄ£iskÄs Ä«paŔības
- Viens no Ŕūnu galvenajiem enerÄ£ÄtiÄ·iem. Visi enerÄ£Ätiskie procesi organismÄ notiek magnija klÄtbÅ«tnÄ;
- AizsargÄ nervu sistÄmu no stresa un psihoemocionÄlÄs slodzes. Ir izolÄcijas materiÄls nervu impulsam, bremzÄ tÄ pÄrÄk strauju plÅ«smu;
- Uztur urÄ«na sÄļus ŔķidrÄ izŔķīduÅ”Ä stÄvoklÄ«, pat nelielÄ koncentrÄcijÄ iznÄ«cina kristalizÄciju un akmeÅu veidoÅ”anos nierÄs;
- PiedalÄs toksÄ«nu kaitÄ«guma mazinÄÅ”anÄ aknÄ, aizsargÄ no radiÄcijas un smagajiem metÄliem;
- NepiecieÅ”ams kaulaudu stiprinÄÅ”anai, zobu, matu, nagu stiprinÄÅ”anai;
- RegulÄ atmiÅu, noskaÅojumu, sirdsdarbÄ«bu, asinsvadu tonusu, gremoÅ”anas trakta tonusu.
Magnija deficīta ietekme uz saistaudiem
Magnijam ir nozÄ«mÄ«ga loma saistaudu (kauli, saites, skrimŔļi, mati, nagi, zobi, Äda, taukaudi u.c.) normÄlas struktÅ«ras formÄÅ”anÄ. Ja ir magnija deficÄ«ts, paaugstinÄs kolagÄna degradÄcijas lÄ«menis, sintezÄjas kolagÄns ar defektiem dÄļ traucÄtas kolagÄna struktÅ«ras, noÄrdÄs kolagÄno un elastÄ«go Ŕķiedru attiecÄ«ba, palÄninÄs saistaudu visu struktÅ«ru molekulu sintÄze.
Magnija deficīta iemesli:
- PÄrÄk bieža saldumu un kofeÄ«na lietoÅ”ana uzturÄ. Magnijs pastiprinÄti izvadÄs ar urÄ«nu;
- RafinÄtu produktu lietoÅ”ana;
- FastFood;
- Bieži lietots alkohols;
- GremoÅ”anas trakta saslimÅ”anas, diabÄts;
- Bieža vÄdera izeju veicinoÅ”o preparÄtu lietoÅ”ana;
- Medikamenti;
- PÄrlieku liela fiziska vai garÄ«ga slodze, stress.
Magnijs uzturÄ: spinÄti, bietes, Ä·irbju sÄklas, sojas pupiÅas, melnÄs pupiÅas, saulespuÄ·u sÄklas, brÅ«nie rÄ«si, auzas, tofu, mandeles, papaija, zaļie zirnÄ«Å”i, tuncis, brokoļi, Briseles kÄposti, mellenes, tomÄti, melone, prosa.
Kalcijs (Ca)
50% cilvÄku vecÄkiem par 40 gadiem ir kalcija deficÄ«ts. Sasniedzot 60 gadu vecumu ā 90%.
Kalcija deficÄ«ts ir ~ 147 slimÄ«bu pamatÄ, tai skaitÄ, osteoporozes, artrÄ«ta, hipertensijas, krampju, grÅ«tniecÄ«bas sarežģījumu, bezmiega, onkoloÄ£ijas u.c.
Kalcijs regulÄ tÄdus iekÅ”Äjos procesus, kÄ starpŔūnu signÄlu pÄrnesi, asins recÄÅ”anu, nervu un muskuļu audu funkcionÄÅ”anu, fermentu un hormonu darbÄ«bu.
Kalcijs organismÄ:
- Ir galvenais struktūras elements kaulos;
- IetekmÄ Å”Å«nu membrÄnu caurlaidÄ«bu;
- PiedalÄs nervu impulsu nodoÅ”anÄ;
- NodroÅ”ina muskuļu sarauÅ”anos, sasprindzinÄÅ”anos;
- PiedalÄs asins recÄÅ”anÄ visÄs stadijÄs;
- PiedalÄs fermentu darbÄ«bas regulÄÅ”anÄ.
Kalcijs visvairÄk atrodams Å”Ädos produktos: sezama sÄklÄs, sierÄ, biezpienÄ, galviÅkÄpostos, dažÄdÄs pupÄs, olÄs, sardÄ«nÄs, rupjmaizÄ, garnelÄs, Å”okolÄdÄ, mandelÄs, datelÄs, rozÄ«nÄs, apelsÄ«nos, spinÄtos, kukurÅ«zÄ.
NÄtrijs (Na)
NÄtrija diennakts deva pieauguÅ”ajiem ir ~4-6g. NÄtrija apmaiÅu regulÄ nieres. TÄs palÄ«dz noturÄt koncentrÄciju asinÄ«s un citos organisma Ŕķidrumos.
NÄtrijs organismÄ piedalÄs starpŔūnu Ŕķidruma osmotiskÄ spiediena regulÄÅ”anÄ, kopÄ ar kÄliju nodroÅ”ina Ŕūnu membrÄnu caurlaidÄ«bu, ļaujot cirkulÄt Å«denim.
NÄtrija joni nepiecieÅ”ami nervu impulsu pÄrvadei, tas aktivizÄ vairÄkus fermentus.
NÄtrijs produktos: jÅ«ras kÄposti, mÄ«dijas, omÄri, astoÅkÄji, butes, anÅ”ovi, garneles, sardÄ«nes, olas, krabji, kalmÄri, zaļumi.
Dzelzs (Fe)
Dzelzs organismÄ:
- Uzlabo Ädas, matu, nagu stÄvokli;
- Neaizvietojams asinsrades un Ŕūnas vielapmaiÅas procesos;
- HemoglobÄ«na sastÄvÄ. Atbild par skÄbekļa transportu;
- Ir fermentu un citohromu sastÄvdaļa;
- NormalizÄ vairogdziedzera darbÄ«bu;
- IetekmÄ B grupas vitamÄ«nu metabolismu;
- NepiecieŔams organisma augŔanai;
- RegulÄ imunitÄti (aktivizÄ interferonu aktivitÄti un Ŕūnu-killeru aktivitÄti);
- Darbojas kÄ toksÄ«nu neitralizÄtÄjs.
Dzelzs produktos: olas dzeltenums, liellopa gaļa, jÅ«ras kÄposti, vistas gaļa, pupas, cÅ«kas akna, mÄ«dijas, Ä·irbja sÄklas, spinÄti, griÄ·i, žÄvÄtas aprikozes, Äboli.
KÄlijs (K)
KÄlijs nodroÅ”ina Ŕūnu caurlaidÄ«bu un atbild par mehÄnismu, lai ŔūnÄ nonÄktu enerÄ£ija. KÄlijs regulÄ sirds asinsvadu sistÄmas darbÄ«bu. KÄliju ir ļoti sarežģīti uzÅemt ar pÄrtiku.
KÄ palÄ«dzÄt organismam uzturÄt pH lÄ«dzsvaru?
Ir simtiem veidu, kÄ organisms var tikt saskÄbinÄts, bet pastÄv tikai 4 veidi, kÄ to sÄrminÄt:
- BiežÄk veikt pirts, saunas rituÄlus, jo ar pastiprinÄtu svÄ«Å”anu no organisma izdalÄs skÄbie vielmaiÅas galaprodukti;
- Lietot uzturÄ vairÄk sÄrmainu Ädienu;
- Dzert sÄrmainu Å«deni;
- RegulÄri veikt organisma attÄ«rÄ«Å”anu, tostarp arÄ« organisma dziļo attÄ«rÄ«Å”anu.
DetalizÄtÄk aprakstÄ«Å”u par sÄrmainu Ädienu un sÄrmainu Å«deni.
TieÅ”i pÄrtika ir riska faktors āslimas civilizÄcijasā patoÄ£enÄzÄ. Par daudz tiek uzturÄ lietoti trekni Ädieni, vienkÄrÅ”ie cukuri, vÄrÄmÄ sÄls. DominÄ rafinÄti un apstrÄdÄti produkti, cukurs, miltu Ädienu, pusfabrikÄti.
Vesela cilvÄka uzturÄ ikdienÄ bÅ«tu jÄbÅ«t vismaz 50% sÄrmaina Ädiena, dažÄs zinÄtniskajÄs publikÄcijÄs figurÄ pat cipars 75-85%. Ja cilvÄks saslimst, sÄrmainajiem produktiem bÅ«tu jÄsastÄda 90% uztura.
PÄrtikas iedalÄ«jums skÄbÄ un sÄrmainÄ tiek noteikts pÄc tÄs galÄjÄs reakcijas asinÄ«s.
DažÄdÄs interneta vietnÄs un literatÅ«rÄ iespÄjams atrast plaÅ”u skÄbo un sÄrmaino produktu sarakstu. TÄlÄk uzskaitÄ«Å”u Ä«sumÄ:
SkÄbie produkti: gaļa, zivis (liesÄs), saldumi, pasterizÄta piena produkti, miltu izstrÄdÄjumi, konservÄjumi, alkohols, kafija, melnÄ tÄja, Å”okolÄde, tabaka u.c.
NeitrÄlie produkti: griÄ·i, neattÄ«rÄ«ti rÄ«si, rupja maluma miltu izstrÄdÄjumi, nerafinÄtas augu eļļas, auzas, mieži u.c.
SÄrmainie produkti: gandrÄ«z visi svaigie dÄrzeÅi (cukini, brokoļi, spinÄti, visu veidu kÄposti, kukurÅ«za, burkÄni, sviesta pupas, paprika, bietes, avokado, Ä·iploki, sÄ«poli, Ä·irbis, gurÄ·is, redÄ«si u.c., izÅemot tomÄti un baklažÄni) un augļi (melones, vÄ«nogas, aprikozes, Äboli, bumbieri, pat skÄbie ā citrusi, ananÄsi), dažÄdi dÄ«gsti, visi zaļumi, nepasterizÄts medus, zÄļu uzlÄjumi, mandeles (mÄrcÄtas), valrieksti (mÄrcÄti) , jÅ«ras kÄposti, olas, treknÄs zivis (piemÄram, lasis), viss, kas ir rÅ«gtens u.c. ArÄ« pÄkÅ”augi pieskaitÄmi pie sÄrmainiem produktiem, taÄu tie pirms ÄÅ”anas obligÄti ir kÄrtÄ«gi jÄizmÄrcÄ, tas atvieglo Å”o produktu sagremoÅ”anu un uzsÅ«kÅ”anos, kÄ arÄ« deaktivizÄ vielas, kas nelabvÄlÄ«gi ietekmÄ fermentu aktivitÄti.
SÄrmains Å«dens
VisvieglÄkais ceļŔ, kÄ mazinÄt organisma skÄbo vidi un sÄrminÄt to, ir ikdienÄ dzert sÄrmainu Å«deni pietiekoÅ”Ä daudzumÄ – vismaz 1.5 l, vispareizÄk 30ml uz 1kg svara. AttÄ«roties vai, ja vÄlamies atbrÄ«voties no liekÄ svara ā pat 40ml uz 1 kg svara. ÅŖdenim jÄbÅ«t arÄ« bioloÄ£iski pieejamam, t.i., tam ir viegli jÄuzsÅ«cas. Å Ädam Å«denim virsmas spraigumam starp Å«dens molekulÄm jÄbÅ«t ne pÄrÄk lielam, vienkÄrÅ”i sakot, Å«denim jÄbÅ«t pietiekoÅ”i Ŕķidram, lai tas varÄtu uzsÅ«kties ŔūnÄs. TÄpat Å«dens oksidÄÅ”anÄs-reducÄÅ”anÄs potenciÄlam (ORP) jÄbÅ«t no -100 lÄ«dz -200 mV (milivolti), kÄds tas ir arÄ« starpŔūnu ŔķidrumÄ, tad organismam nebÅ«s jÄpatÄrÄ papildus enerÄ£ija, lai izlÄ«dzinÄtu Å”o ORP.
TieÅ”i Å”Ädas Ä«paŔības piemÄ«t Å«denim ar Coral Mine (Koraļļu kalcijs). TÄ pH rÄdÄ«tÄjs ir 8.5-9. Tas satur 70 dzÄ«vÄ«bai nepiecieÅ”amos mikro un makroelementus (kalciju, magniju, nÄtriju, sÄru, dzelzi, kÄliju, fosforu, jodu, fluoru, mangÄnu, hromu, boru, oglekli, cinku, selÄnu, varu, zeltu u.c ). Dzerot ikdienÄ Å«deni ar Coral Mine, organisms tiks brÄ«niŔķīgi sÄrminÄts, attÄ«rÄ«ts un atjaunots.
TÄpat ļoti iedarbÄ«gs Å«dens sÄrminÄtÄjs ir arÄ« spÄcÄ«gais antioksidants H-500. TÄ sastÄvÄ ietilpst sÄrmainie minerÄli – magnijs, kÄlijs, silÄ«cijs un nÄtrijs. Ja Å«denim pievieno vienu kapsulu H-500, tÄ ORP sasniedz -500mV!
H-500 īpaŔības:
- NeitralizÄ brÄ«vos radikÄļus;
- Atjauno sÄrmainu vidi organismÄ;
- NodroŔina organismu ar enerģiju;
- 3x paaugstina barÄ«bas vielu uzsÅ«kÅ”anos ŔūnÄs;
- Samazina pienskÄbes lÄ«meni asinÄ«s par 50% (sportistiem);
- Palielina prÄta spÄjas;
- Uzlabo reakciju, smadzeÅu mikrocirkulÄciju;
- Atjauno darbaspÄjas u.c.
Coral Club reÄ£istrÄcija
LÅ«dzu, aizpildiet reÄ£istrÄcijas veidlapu, un jÅ«s saÅemsiet unikÄlu kluba biedra ID (CCI ID), jÅ«s kļūsiet par kluba biedru un varÄsiet iegÄdÄties produktus ar 20% atlaidi, kÄ arÄ« varÄsiet piekļūt citÄm priekÅ”rocÄ«bÄm.
Atlaižu kartes noformÄÅ”ana
LÅ«dzu, uzmanÄ«gi iepazÄ«stieties ar reÄ£istrÄcijas noteikumiem, ja izmantojat referÄlo saiti.
- PÄrejot uz doto saiti, JÅ«s apstiprinÄt savu vÄlÄÅ”anos iestÄties Coral Club kompÄnijÄ, Ilzes Bumbules struktÅ«rÄ, kas kļūst par jÅ«su rekomendÄtÄju / konsultantu;
- PÄrejot uz doto saiti, JÅ«s apstiprinÄt savu vÄlÄÅ”anos saÅemt no rekomendÄtÄja / konsultanta informÄciju par kompÄnijas produkciju, tÄs piemÄroÅ”anas koncepciju un kompÄnijas darbÄ«bas principiem latvieÅ”u valodÄ.
Es piekrÄ«tu ReÄ£istrÄcijas forma
Ja jums ir kÄdi jautÄjumi, sazinieties ar mums.
