Dzīva ūdens īpašības
Ilgdzīvošanas un veselības saglabāšanas noslēpums – lietot ļoti labu, tīru, dzīvu, sārmainu, bioloģiski pieejamu un pilnvērtīgi izmantojamu ūdeni visa mūža garumā, jo tas ir mūsu veselības pamats!
Kādas tad ir dzīva ūdens īpašības?
1. Tīrs drošs, bez dažādiem kaitīgiem piemaisījumiem
Pirmkārt, ūdenim jābūt tīram. Mēs nevaram dzert no aizdomīgiem avotiem, jo šobrīd visi pazemes ūdeņi ir saistīti savā starpā un cilvēki bieži vien dzerot no akām, avotiem ūdeni, viņi iegūst ļoti lielas problēmas. Dažādu baktēriju, vīrusu veidā.
2. Bagāts ar dabiskām minerālajām vielām organismam viegli uzņemamā formā
Ūdenī jābūt organismam svarīgākajiem makro un mikro elementiem, kas nepieciešami organisma normālai pilnvērtīgai darbībai – Ca, Zn, Se, Fe, Mg, Si, S, Na, K, utt. Ilgstoši dzerot ūdeni bez mikroelementiem (destilētu, filtrētu), organismā rodas katastrofāls mikroelementu trūkums, kas var izraisīt daudzas smagas saslimšanas.
3. Negatīvi lādēts oksidēšanās reducēšanās potenciāls (ORP)
Dzīva ūdens oksidēšanās reducēšanās potenciāls ir negatīvi lādēts. Cilvēka starpšūnu šķidrums ir negatīvi lādēts (no –59 mV līdz –150 mV). Parastā dzeramā ūdens oksidēšanās reducēšanās potenciāls ir no +150 mV līdz +400 mV. Tas nozīmē, ka šāda ūdens pārstrādei organisms tērē lielu enerģijas daudzumu un šāds ūdens lielākoties cilvēka organismā neuzsūcas. Tātad dzīvs ūdens, dod organismam enerģiju, bet nedzīvs atņem.
4. Strukturizēts (pareizi, simetriski veidots ūdens kristāls)
5. Virsmas spraigums (aptuveni 45 din/cm)
Atkarībā no šī rādītāja ūdeni vēl arī sauc par smago vai vieglo ūdeni. Virsmas spraigums krāna ūdenim ir 73 dini uz centimetru, bet asinīm tikai 45 dini. Tas nozīmē – lai barības vielas caur šūnas membrānu varētu nokļūt šūnā un toksīni izvadīties no šūnas ārā, organismam krāna ūdens virsmas spraigums ir jāsamazina. Organisms šim darbam tērē zināmu enerģiju. Bet ar gadiem organismam šīs spējas samazinās, līdz ar to ūdens ar grūtībām nonāk šūnās. Starpšūnu šķidrums paliek aizvien biezāks, organisms aizvien vairāk piesārņojas. Paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, tā šķidrumu virsmas spraigums samazinās – tā organisms vieglāk atbrīvojas no sārņiem un toksīniem.
6. Sārmains ūdens (pH līmenis 7-8)
Vēlamais pH līmenis cilvēka organismā ir 7.4, siekalās – 7.4, asinīs – 7.45, limfā – 7.5.
Pie pH 7.4 šūnas iekšējā vide atrodas savā dabiskajā, vāji sārmainā stāvoklī, kurš vislabāk der fermentiem, kuri funkcionē šūnas iekšienē un spēj sasniegt maksimālo efektivitāti. Pietiekams ūdens daudzums, kurš iziet caur šūnu, atbalsta vāji sārmainas vides uzturēšanu un nodrošina šūnas veselību. Nieres attīra asinis no liekajiem ūdeņraža joniem, kas ir skābuma iemesls, un izvada tos ar urīnu laukā. Jo vairāk urīna izdala nieres, jo vieglāk ķermenim uzturēt savus iekšējos orgānus sārmainā stāvoklī. Asinis vienmēr ir sārmainas. Tas vienmēr tiek nodrošināts uz pārējo orgānu rēķina.
Ja organismā vide ir skāba, šūnām sāk trūkt skābekļa. Skābā vidē samazinās organisma imunitāte, ātrāk vairojas asinīs nokļuvušās baktērijas un vīrusi, pasliktinās spējas uzņemt vitamīnus un mikroelementus. Sāk attīstīties sirds, asinsvadu, locītavu, kā arī onkoloģiskās kaites.
Nobela prēmijas laureāts Otto Varburgs (Otto Heinrich Warburg) pierādīja, ka sārmainā vidē (pH 7.43), vēža šūnas nevairojas, bet viņa skolnieki pierādīja, ka sārmainā vidē nevairojas arī parazīti, vīrusi un sēnes.
Dzīva ūdens īpašības nodrošina minerālu kompozīcija Coral Mine ar kura palīdzību var pagatavot, dzīvu, sārmainu, bioloģiski pieejamu ūdeni.
Ja vēlaties saņemt padomu par produktu iegādi vai lietošanu, lūdzu, sazinieties ar kādu no mums.
Autors
