Hronisks stress kā slimību cēlonis

Mēs dzīvojam laikmetā, kad stresam ir pakļauts ikviens – gan pieaugušie, gan bērni. Stress mūsu ikdienā ir ik uz soļa, var teikt, ka dzīvojam hroniska stresa jeb kortizola laikmetā. Diemžēl ilgstošs jeb hronisks stress rada ne tikai nervu spriedzi, bet arī nodara lielu kaitējumu mūsu orgāniem un organismam kopumā.

Kas ir stress?

Pēc savas būtības stress ir normāla organisma aizsargreakcija – trauksmes signāls, kas mobilizē organismu cīņai, paaugstinot sirdsdarbību, asinsspiedienu, muskuļu spriedzi. Briesmu brīdī stress var izglābt tev dzīvību vai mobilizēt organisma spējas konkrētām darbībām kā starts sportā vai uzstāšanās auditorijas priekšā.

Kā darbojas stress?

Lai pārvarētu stresu un atjaunotu organisma homeostāzi, fizioloģiski pastiprināti sāk darboties simpātiskā nervu sistēma, kas mobilizē organismu cīņai, un virsnieres izdala tā dēvētos stresa hormonus: noradrenalīnu un adrenalīnu. Tā tiek aktivizēta arī hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass, kas atbrīvo hormonu kortizolu. Šie ir svarīgi izdzīvošanas hormoni, un tiem ir izšķiroša nozīme, lai pielāgotos stresam. Hroniska stresa dēļ pārmērīgi tiek stimulēta hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass un kortizola sekrēcija.

Pētījumi rāda, ka gandrīz katru ķermeņa sistēmu var ietekmēt hronisks stress. Ja pēc sākotnējās cīņas reakcijas stress saglabājas, ķermeņa reakcija nonāk otrajā posmā. Šajā posmā simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte samazinās un adrenalīna sekrēcija ir mazinājusies, bet kortikosteroīdu sekrēcija turpinās virs normālā līmeņa un traucē imūnās sistēmas darbību. Jo ilgāks ir stress, jo lielākas izmaiņas notiek mūsu imūnajā sistēmā.

Stresa hormons – kortizols

Kortizols – steroīdu hormons, kas tiek ražots virsnierēs, palīdz uzturēt mūs dzīvus un uztur mūsu organisma homeostāzi.

Kortizols palīdz regulēt:

• asinsspiedienu;
• metabolisma aktivizēšanos;
• imūnsistēmas reakcijas;
• regulē dažādus iekaisumus;
• sirdsdarbību;
• asinsvadu darbību;
• kā arī regulē centrālo nervu sistēmu.

Pazīmes, kas liecina par to, ka kortizola ir par daudz:

• bieža saaukstēšanās un slimošana;
• grūtības iemigt un kārtīgi izgulēties;
• patstāvīgs nogurums;
• sāk uzkrāties liekie kg – jo īpaši vēdera rajonā;
• kārojas neveselīgi našķi;
• regulāri sāp galva un mugura;
• seksuālas iekāres zudums;
• gremošanas trakta problēmas;
• trauksme;
• nomāktība;
• ātra novecošanās.

Kas izraisa stresu?

Stresa izraisītājus sauc par stresoriem. Stresu var provocēt visvienkāršākās ikdienas lietas, ko sauc par hroniskajiem stresoriem:

• ikdienas problēmas;
• satiksmes sastrēgumi;
• pārslodze darbā;
• finansiālās problēmas;
• ģimenes problēmas;
• aizvainojums, dusmas, ko turam uz sevi vai uz citiem.

Cilvēka dzīves notikumi, kas var novest līdz slimībai:

• laulātā vai tuva ģimenes locekļa nāve;
• laulības šķiršana;
• ieslodzījums;
• traumas vai slimība;
• laulība;
• darba zaudēšana;
• bērna piedzimšana;
• pensionēšanās.

Ko nodara hronisks stress?

1) Pasliktina esošās veselības problēmas – sirds un asinsvadu problēmas, ādas problēmas, astmu, kuņģa- zarnu trakta saslimšanas u.c.

2) Veicina sliktu ieradumu veidošanos – mazkustīgs dzīvesveids, ātrās uzkodas, saldumi, smēķēšana, alkohola vai narkotisko vielu lietošana ir ieradumi, kas agri vai vēlu noved pie veselības stāvokļa pasliktināšanās un dažādām slimībām. Piemēram, neveselīga ēšana var novest pie aptaukošanās, kas savukārt veicina cukura diabēta, dislipidēmijas, hipertensijas jeb metabolā sindroma un kardiovaskulāro slimību attīstību.

Alkohols, smēķēšana, marihuāna un citas narkotiskās vielas, kas it kā skaitās relaksējošas vielas, faktiski palielina kortizola līmeni. Kortizola līmeni palielina arī pārmērīga kafijas lietošana.

3) Var tikt traucēta imūnsistēmas funkcija – 293 neatkarīgu pētījumu metaanalīzē, kas tikuši publicēti recenzētā zinātniskajā žurnālā laika posmā no 1960. līdz 2001. gadam un kurā piedalījās aptuveni 18,941 cilvēku, tiek apstiprināts, ka stress maina imunitāti. Jo ilgāk ir stress, jo lielākas izmaiņas notiek imūnsistēmā. Pārāk liels kortikosteroīdu daudzums izraisa hormonu disbalansu un vājina imūnās sistēmas darbību.

4) Stress pazemina pH līmeni un mūsu organisms strauji SASKĀBST. Skābā vidē vairojas baktērijas, sēnes, parazīti un viegli iekļūst vīrusi, kas veido iekaisuma procesus, kas galu galā izpaužas kā slimība. Bieži vien ir grūti sasaistīt stresu ar konkrētu slimību, jo slimības izpausmes var parādīties tikai pēc pus gada vai pat vēlāk pēc piedzīvotās stresa situācijas.

Kādas slimības var veicināt hronisks stress?

Visu orgānu un sistēmu sabalansētu darbību organismā nodrošina nervu sistēma. Stress var skart jebkuru orgānu sistēmu, tomēr ir veselības problēmas, par kuru rašanās cēloni vai vienu no veicinošajiem faktoriem tiek uzskatīts tieši hronisks stress.

Astma, alerģiskas reakcijas

Ir atklāta tieša saistība starp stresu, imūno disfunkciju un astmas, alerģisko slimību klīnisko aktivitāti. Bērnu astmas ārstēšanai plaši tiek pielietota ģimenes terapija, lai mazinātu bērna stresa līmeni.

Ādas slimības

Ļoti daudz nervu galu ir piesaistīti ādai un tieši tāpēc stresa ietekmē vai pēc tam var būt novērojamas ādas problēmas – apsārtums, nieze, akne u.c. izpausmes. Tādējādi āda kļūst par spriedzes atspoguļojumu. Pētījumi ASV liecina, ka vismaz 30% no visiem dermatoloģijas pacientiem ir kāda pamata psiholoģiska problēma, kas bieži vien netiek risināta.

Kuņģa – zarnu trakta saslimšanas

Peptiskā čūla un čūlainais kolīts, reflukss (atviļņa slimība), iekaisīgo zarnu sindroms ir tās slimības, kas ir tieši saistītas ar paaugstinātu stresu. Čūlas izraisa pārmērīga kuņģa skābe. Ir pierādīts, ka dusmas un naidīgums palielina kuņģa skābes daudzumu.

Koronārā sirds slimība

Šo jau sen uzskata par klasisku psihosomatisku slimību, jo tās sākumu vai gaitu ietekmē dažādi psihosociālie mainīgie. Pētījumos ir konstatēta saikne starp dzīves stresu un sirds infarktu, un pēkšņu nāvi.

INTERHEART pētījums atklāja, ka cilvēki ar miokarda infarktu apstiprināja četru stresa faktoru klātbūtni: stresu darbā un mājās, finanšu stresu un dramatiskus dzīves notikumus iepriekšējā gada laikā. Trīs galvenie riska faktori – paaugstināts holesterīns līmenis, paaugstināts asinsspiediens un smēķēšana. Stress ir viens no cēloņiem palielinātam holesterīna līmenim asinīs. Emocionālo stresu uzskata par vienu no paaugstināta asinsspiediena cēloņiem. Dr. Elizabete Mostofskaja no Hārvardas Medicīnas skolas pētījumā atklāja, ka pirmās 24 stundas pēc tuvinieka zaudējuma ir raksturīgas ar satriecošu sirdslēkmes riska palielināšanos 21 reizi.

Reimatoīdais artrīts

Ir pētījumi, kas pierāda, ka ir personību atšķirības starp reimatiodā artrīta slimniekiem un tiem, kas ar šo slimību neslimo. Pirmajiem ir konstatēts perfekcionisms, kritika pret sevi, zems pašvērtējums.

Galvassāpes, migrēna

Stress un spriedze mēdz būt vieni no tiem faktoriem, kas izraisa migrēnas galvassāpes. Pētījumi ir pierādījuši, ka stresam un galvassāpēm ir tieša saistība.

Cukura diabēts

Īpaši II tipa diabēts tiek saistīts ar stresu, jo visbiežāk ir novērojams cilvēkiem ar lieko svaru. Stress ir bieži par pamatu neveselīgai ēšanai, kas var novest pie diabēta, turklāt stresa situācijas uzreiz paaugstina cukura līmeni asinīs.

Saaukstēšanās, gripa

Biežas elpceļu saslimšanas saistāmas ar imūnsistēmas darbības pasliktināšanos.

Psihiskās saslimšanas

Visbiežāk hronisku stresu saista ar dažādām neirozēm, depresiju un šizofrēniju.

Vēzis

Ir pētījumi, kas ir pierādījuši, ka sievietēm ar krūts vēzi, vairākus gadus iepriekš ir bijusi traumatiska pieredze vai liels zaudējums. Vīriešiem ar augstu stresa līmeni ir 3x lielāka iespēja saslimt ar prostatas vēzi. Pētījumi ar dzīvniekiem ir apliecinājuši saistību starp stresu un audzēja palielināšanos.

Kā tikt galā ar stresu?

• Noteikt savus ikdienas stresorus un izstrādāt plānu, kā maksimāli tos novērst (stresa menedžments);
• Mainīt domāšanu;
• Ēst veselīgi;
• Regulāri lietot probiotikas un prebiotikas;
• Izslēgt cukuru un kofeīnu;
• Regulāri lietot C vitamīnu, Magniju, cinku, zivju eļļu un B grupas vitamīnus;
• Regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm (skriešana, nūjošana, vingrošana, joga, cigun u. c.);
• Meditēt;
• Pavadīt laiku svaigā gaisā – tas normalizē organisma pH līmeni;
• Ierobežot alkohola patēriņu;
• Izbaudīt masāžu;
• Veikt akupunktūru;
• Strādāt ar piedošanu;
• Izbaudīt orgasmu;
• Socializēties;
• Relaksēties;
• Attīrīt organismu un stiprināt nervu sistēmu ar dabas vielām.

Nutricioloģijā bieži vien pirmais, ar ko tiek strādāts, ir tieši stress un nervu sistēmas sakārtošana. Stresa klātbūtni dažādās veselības problēmās nedrīkst novērtēt par zemu. Bieži vien, nenovēršot hronisku stresu, ir grūti atrisināt veselības problēmas, jo nepārtrauktie nervu impulsi atkal un atkal no jauna kļūst par slimības palaidējmehānismu, tādējādi veidojot nebeidzamu riņķa danci.

Dabas vielu programmas stresam

Liels stress vai hronisks stress: Coral Mine ūdens 30 ml uz kg svara, H-500 antioksidants organisma sārmināšanai 2-3 kapsulas dienā, Grifonija nervu sistēmai 2×2.

Bezmiegam: Grifonija 2 kapsulas no rīta VAI Evening Formula 2 kapsulas īsi pirms gulētiešanas.

Nervu sistēmas atbalstam, sakārtošanai 1-2 mēneši: Mental Force programma VAI Coral Mine 1,5 – 2 litri dienā, lecitīns 2×2, magnijs 1×3.

Bērniem nervu sistēmas atbalstam un mācīšanās spēju uzlabošanai: lecitīns 1-2 kapsulas dienā un/vai magnijs 1-2 kapsulas dienā un/vai Grifonija 1 kapsula dienā.

Kognitīvo funkciju uzlabošana 1 – 2 mēneši (īstermiņa un ilgtermiņa atmiņa, koncentrēšanās spējas): Coral Mine 30 ml uz 1 kg svaru, Mindset 3 kapsulas dienā, Omega 3/60 2×2.

Ķīmisko antidepresantu dabīgais analogs: Grifonija, lietot 2×2 vai pēc nepieciešamības palielināt devu līdz 2×3.

Divas reizes gadā ieteicams veikt organisma attīrīšanos no sēnēm, baktērijām, tārpiem un vīrusiem. Jo īpaši jūtīgi pret parazītu klātbūtni ir tieši bērni – viņi var kļūt nervozi un pat agresīvi. Bērnu attīrīšanu no parazītiem iesaka veikt trīs – četras reizes gadā.

Piedāvājam universālu attīrīšanās programmu pieaugušajiem 1 mēnesim:

• Coral Mine – 30 ml uz 1 svara kg dienā tukšā dūšā;
• Silver Max – pa 1 tējkarotei 2 x dienā pirms ēšanas. Kādas 15-20 sekundes paturēt mutē pirms norīšanas (lai uzsūcas jau limfā);
• Assimilators – pa 1 kaps. 2 x dienā pirms ēšanas (ja ir bijusi neveselīga ēšana, var iedzert papildus pēc ēšanas lai palīdz pārstrādāt ēdienu);
• Coral Burdock Root – pa 1 kaps. 2 x dienā ēšanas laikā;
• Melnais rieksts (Black Walnut) – pa 2 tabl. 2 x dienā ēšanas laikā;
• Ķiploks (Garlic) – pa 1 kaps. 2 x dienā ēšanas laikā.

Antiparazitārā programma bērniem 21 diena:

• Coral Mine – 30 ml uz 1 svara kg dienā tukšā dūšā;
• Melnais rieksts 1 x 2;
• Garlic – 1 x 2;
• Papaiju 1 x 3 – ferments, kas palīdz izvadīt parazītus (košļājama tablete);

Kurss ilgst minimums 21 dienu līdz 1 mēnesim, jo parazītu oliņas dzīvo un attīstās 21 dienu. Pēc tam 21 dienu pārtraukums. Kursu atkārto 2-3 reizes. Pārtraukumos lietojam produktus imunitātei – Superflora (labās baktērijas), spirulīna, Yummi vits vai Colostrum Plus.

Hronisks stress kā iemesls slimībām

Kā iegādāties produkciju?

Produkta iegāde ir iespējama ar 20% atlaidi.

Pēc reģistrācijas jūs saņemsiet klienta numuru, kuru varēsiet izmantot, lai saņemtu 20% atlaidi (uz neierobežotu laiku) visiem produktiem, iepērkoties kādā no Coral Club veikaliem vai tiešsaistē.

Ja vēlaties saņemt padomu par produktu iegādi vai lietošanu, lūdzu, sazinieties ar kādu no veselības konsultantiem.

IETEIKTIE RAKSTI

• 
  Sērs – skaistuma un veselības avots
• 
  Vīrusu profilakse vīrusu epidēmijas laikā
• 
  Veģetatīvā distonija. Cēloņi un risinājumi
• 
  Kas ir spasticitāte?