Neredzamā pasaule mums apkārt
Mēs nemitīgi sastopamies ar lielu daudzumu dažādu mikroorganismu veidu: baktērijām, vīrusiem, sēnītēm, parazītiem, fāgiem. Tie ir gaisā, augsnē, ūdenī, cilvēka un dzīvnieku organismos, uz visām virsmām un priekšmetiem, kam skaramies — visur.
Mikroorganismi ir tik sīki, ka mēs tos neredzam, bet pamanām to ietekmi uz mūsu pašsajūtu un veselību (kā pozitīvu, tā arī negatīvu).
Baktērijas
Uz zemes praktiski nav vietas, kur nebūtu baktērijas. Tās ir vissenākās radības uz zemes, kas parādījās aptuveni trīs ar pusi miljardu gadu atpakaļ.
Baktērijas un cilvēki ir nesaraujami saistīti (+)
Baktērijas pastāvīgi mīt zarnu traktā, uz ādas virsmas un mutes dobumā. Tēlaini sakot, cilvēka bakteriālā flora ir papildus orgāns gremošanas procesos un organisma aizsardzība no vīrusiem. Labvēlīga zarnu mikroflora (mikrobioms) pilda lielu daudzumu mums nepieciešamo funkciju: veicina gremošanu un barības vielu uzsūkšanos, aizsargā no mikrobiem un toksīniem, nodrošina imūno aizsardzību, sintezē vitamīnus, piedalās vielmaiņā.
Patogēnās baktērijas (-)
Tās veido mazāk kā 1%. Patogēnās baktērijas nonāk organismā gaisa pilienu ceļā, caur brūcēm un gļotādām vai gremošanas traktu, izraisot dažādas bakteriālās infekcijas: angīnu, otītu, pārtikas saindēšanās, tuberkulozi. Cīņā ar mikrobiem cilvēkam palīdz dabīgie un sintētiskie zāļu līdzekļi (antibiotikas).
Sēnītes
Sēnītēm piemīt sarežģītāka uzbūve un tās ir vienas no visnoturīgākajiem mikroorganismiem mūsu pasaulē – priekš augšanas un attīstības tām vajag tikai mitrumu. Pēc PVO datiem, 1/5 visas Zemes iedzīvotāju cieš no ādas slimībām, ko izraisa sēnītes.
Uzņēmību pret sēnītēm ietekmē arī antibiotiku un pretmikrobu preparātu bezkontroles lietošana.
Tas var izsaukt sēnīšu adaptāciju un imunitātes izstrādi pret noteiktām aktīvām vielām preparātos, tādēļ ārstēšana kļūst apgrūtināta un maz efektīva.
Sēnītes lieliski māk adaptēties – ir zināmi gadījumi, kad tās sāk baroties no preparātiem, kas tika radīti cīņai ar tām 15-20 gadus atpakaļ. Dažādu fungicīdu pielietošana, kā lauku augsnes mēslošana arī paaugstina sēnīšu izturību pret ārstēšanu. Sēnītes mutē uz pilnīgākām formām. Sēnīte vienmēr ēd to, uz kā ir nolaidusies, izposta to, uz kā parazitē – ādu, nagus, matus, iekšējos orgānus. Svešsugu sēnītes veido savu vidi, pielāgojot cilvēka organismu savām vajadzībām. Tajā pašā laikā tiek kavēta veselā mikroflora, izdalās mikotoksīni. Organisms kļūst viegli pieejams priekš svešsugu baktērijām un vīrusiem, veidojas labvēlīga vide onkoloģiskām saslimšanām.
Vīrusi
Vīrusi — infekciju slimību vissīkākie izraisītāji. Šī dzīvības forma atrodas uz robežas starp dzīvo un nedzīvo.
Tie līdzinās dzīviem organismiem, jo satur gēnu kopu un evolucionē dabīgās atlases ceļā, kā arī ar reproducēšanās spējām.
No citas puses, vīrusiem nepiemīt organisma galvenās īpašības: tiem nav savas vielmaiņas, tie neko nepatērē un neizdala, neuztur savas iekšējās vides pastāvību — t.i. tiem nav šūnu uzbūves, kas ir raksturīgs visiem organismiem uz planētas. Vīrusi spēj vairoties tikai iebrūkot dzīvā šūnā.
Atšķirība no baktērijām
Atšķirībā no baktērijām, vīrusi ir vairāk izvēlīgi. Tie neizplatās uz mākslīgām virsmām: parastais gaļas buljons vīrusiem neder, kas labi der lielākai daļai baktēriju. Tiem vajag tikai dzīvās šūnas, un ne kuras katras, bet stingri noteiktās.
Lielākā daļa vīrusu ir slimību izraisoša cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem un izsauc tādas infekcijas, kā ARVI, gripas, masalas, vējbakas, hepatītus, poliomielītu, masaliņas, herpētiskās infekcijas.
Bet ne vienmēr vīrusu loma ir negatīva. Tā, piemēram, vīrusi-bakteriofāgi («baktēriju rijēji») jau sen tiek izmantoti diagnosticējot un ārstējot slimības, ko izsauc baktērijas.
Imūnsistēma aizsargā no visiem patogēniem
Imunitāte (no latīņu vārda immunitas – atbrīvošanās, tikšana vaļā) — organisma spēja atpazīt patogēnus un cīnīties ar tiem.
Imūnā sistēma cīnās ar visiem patogēniem un aizsargā mūs no vīrusiem, baktērijām un sēnītēm. Cilvēka imunitāte ir sarežģīta daudzlīmeņu sistēma.
Pirmais imūnsistēmas aizsardzības līmenis
Otrais imūnsistēmas aizsardzības līmenis
Katrai organisma šūnai ir sava imunitāte un tā ir spējīga cīnīties ar vīrusu lokāli. Palīgos nāk imūnsistēmas šūnas, kas kavē patogēnu izplatīšanos, ražojot interferonu.
Organisms ražo interferonu kā atbildi uz jebkuru iedarbību, nav svarīgi, vai tas ir vīruss, mikrobs vai šūnas bojājums. Interferonu palīdzība organismam ir lieti noderīga, jo antiķermeņu sintēze, kā atbilde uz infekcijas iebrukumu, stipri kavē. Antiķermeņi sāk aktīvi izstrādāties pēc vairākām diennaktīm. Tai laikā cīņu ar infekciju nodrošina interferoni. Tie sāk darboties no slimības pirmās stundas un to koncentrācija progresīvi palielinās.
Pats interferons vīrusus neietekmē, bet tas palīdz šūnām aktīvi aizsargāties no inficēšanās ar vīrusu daļiņām. Katrai šūnai ir pietiekami pat ar vienu interferona molekulu aizsardzībai, jo interferonam piemīt augsta bioloģiska aktivitāte.
Trešais imūnsistēmas aizsardzības līmenis
Ja vietējā imunitāte netiek galā ar infekciju, talkā nāk «smagā artilērija» no B-limfocītiem. Organisms sāk izstrādāt antiķermeņus — imunoglobulīnus, kas satīra vīrusa paliekas un vēlāk veido imūno atmiņu. Šo procesu sauc par imūno atbildi un tas aizņem aptuveni 2 nedēļas. Tas nozīmē to, ka, ja cilvēkam vīruss ir «uzbrucis» tagad, imūnā atbilde «pienāks» tikai pēc divām nedēļām.
Ja imunitāte ir novājināta, organisms netiek galā ar patogēnu uzbrukumu un mēs saslimstam.
Imunitātes pazemināšanās faktori
Ilgstoši stresi
Imūnā un nervu sistēma ir cieši saistītas. Spēcīgi pārdzīvojumi noved pie stresa hormonu izmešanas un novājina imūnsistēmu.
Atpūtas trūkums
Regulāras pārmērīgas slodzes un miega traucējumi palēnina atveseļošanās procesus un prieka hormonu sintēzi.
Atkārtotas vīrusu infekcijas patērē imūnsistēmas rezerves un var izraisīt tās mazspēju.
Nepareizs uzturs
Imunitāte ir atkarīga no zarnu trakta darbības: tajā atrodas 70% imūnsistēmas šūnu. Viss, ko mēs ēdam vai vājina vai stiprina mūsu imunitāti. Dārzeņiem un augļiem, augu pārtikas vajadzētu būt 50% no uztura.
Saslimšanas risku palielināšanās
Lielākā daļa cilvēku ir pakļauti šo faktoru ietekmei:
- 33% Zemes iedzīvotāju cieš no liekā svara (pēc PVO datiem);
- 86% ir uzturvielu deficīts;
- 80% cilvēku regulāri cieš no stresa.
Saslimšanas risks palielinās:
- braucieni sabiedriskajā transportā;
- kontakts ar inficēto cilvēku vai dzīvnieku;
- ādas vai gļotādu bojājumi;
- higiēnas neievērošana.
Ziemā un pārejas sezonās vīrusi ir visvairāk aktīvi, tāpēc imunitātei ir vajadzīgs papildus atbalsts.
- sauss gaiss sausina ādu un gļotādas, samazinot to aizsargfunkciju;
- zemā mitruma līmenī vīrusi nenosēžas, bet paliek gaisā uzkārtā stāvoklī;
- D vitamīna deficīts, saules zemās aktivitātes dēļ, arī novājina imunitāti.
Fitoviron
Fitovirons aktivizē visus trīs imūnās sistēmas aizsardzības līmeņus:
- Paātrina ādas reģenerāciju, atbalstot tās barjerfunkcijas;
- Kavē patogēnu iebrukumu un veicina interferona izstrādi;
- Aktivizē antivielu sintēzi.
Detalizēts apraksts par Fitoviron produktu.
Coral Club reģistrācija
Lūdzu, aizpildiet reģistrācijas veidlapu, un jūs saņemsiet unikālu kluba biedra ID (CCI ID), jūs kļūsiet par kluba biedru un varēsiet iegādāties produktus ar 20% atlaidi, kā arī varēsiet piekļūt citām priekšrocībām.
Atlaižu kartes noformēšana
Lūdzu, uzmanīgi iepazīstieties ar reģistrācijas noteikumiem, ja izmantojat referālo saiti.
- Pārejot uz doto saiti, Jūs apstiprināt savu vēlēšanos iestāties Coral Club kompānijā, Sanitas Kozļakovskas struktūrā, kas kļūst par jūsu rekomendētāju / konsultantu;
- Pārejot uz doto saiti, Jūs apstiprināt savu vēlēšanos saņemt no rekomendētāja / konsultanta informāciju par kompānijas produkciju, tās piemērošanas koncepciju un kompānijas darbības principiem latviešu valodā.
Es piekrītu Reģistrācijas forma
Ja jums ir kādi jautājumi, sazinieties ar mums.
Autors
