Mans dzīves stāsts
Ir 2018. gada 9. maija rīts, ārā aust skaista diena. Šī gada rudenī būs pagājuši precīzi 5 gadi kopš es esmu atradis Coral Club. Četri nenovērtējami gadi, kuri ir izmainījuši manu dzīvi. Informācija, iespējas un reāli rezultāti ir tas ko gaidīju visu savu mūžu.
Pašreiz man ir 39 gadi (2024. gads), es esmu cilvēks ar īpašām vajadzībām kopš dzimšanas. Medicīniskā diagnoze “Bērnu cerebrālā trieka” kopš dzimšanas. Dzimšanas brīdī notika asins izplūdums galvā, kā rezultātā vairākas minūtes līdz galvas smadzenēm nepienāca skābeklis.
Visu savu bērnību, praktiski līdz 9 gadu vecumam, biju pavadījis pa slimnīcām, sanatorijām utt. Tāda aktīva “dzīvošanās” pa sanatorijām man beidzās ~ ap 20 gadiem.
Protams, mūžam būšu pateicīgs savai mammai, pirmkārt par to, ka viņa mani nepameta, jo visi ārsti viņai ieteica atstāt mani, jo pēc viņu vārdiem es būtu garīgi atpalicis + nepilnvērtīgs. Bet otrkārt par to, ka mamma cīnījās par mani, lai man uzlabotos veselība.
Tam kam esmu izgājis cauri un ko vien ar mani nedarīja medicīniskajās iestādēs, to nevar ar vārdiem aprakstīt. Es zinu, ka mamma gribēja un grib visu to labāko, bet paskatoties tagad uz to visu ar visām savām tagadējām nutricioloģijas zināšanām par organisma funkcionēšanu un veselības atjaunošanu saprotu, ka lielākā daļa manipulācijas bija bezvērtīgas (īslaicīgas un kaitīgas), turklāt medicīnisko personālu nezināšana par daudzām lietām – viņi darīja un turpina aizvien darīt lietas, kā pēc grāmatas… Ja runāt skaidrā valodā, tad tas ir viņu pirksts pie manas diagnozes.
Pirmais, nopietnais solis veselības sakārtošanā
1993. gads. Pirms ģipsēšanas.
Vienīgā lieta kuru pats atzīstu par labu ir tā, ka 9 gadu vecumā mamma mani aizveda uz Eipatoriju (Ukraina), jo tur bija LIELISKS ārsts, kurš veica pakāpenisko ģipsēšanu, kura starp citu nebija oficiāli atzīta. Vienīgi pateicoties tam ārstam mana veselība radikāli uzlabojās, un es pat staigāju ar kruķiem.
Ģipsēšanas laikā.
Uz pakāpenisko ģipsēšanu devāmies katru gadu, vairāku gadu garumā. Tajā laikā bija daudz kas jādara pašam – intensīvi jāvingro, jāattīsta sevi utt. Bet tajā vecumā es to diži nesapratu un man nebija liela apņemšanās. Tā ir liela nožēla tagad, jo reāli saprotu, ka pretējā gadījumā es tagad staigātu pats, vismaz ar kruķu palīdzību… Tajā laikā bija pat momenti kad bez kruķiem spēju “noskriet” nelielu gabalu.
Protams, tajā laikā es centos, vingrot un darīt visu ko teica, bet diemžēl man nebija “dzirksteles” dēļ kā censties un līdz ar to biju slinks regulāri visu darīt.
Pēdējās ģipsēšanas reizēs viss aizgāja uz slikto pusi, jo pats ārsts diemžēl bija miris un ģipsēšanu veica ārsta asistente (ārsta dzīvesbiedre). Un acīmredzot kaut kas bija izdarīts ne tā kā vajag, līdz ar to kāju stāvoklis pasliktinājās. Katrā gadījumā to laiku uzskatu par viss labāko savas veselības uzlabošanā. Tas bija reāli redzams un ilglaicīgi paliekošs veselības rezultāts.
1993. gads, Eipatorija. Pēc pirmās ģipsēšanas.
Principā no 18 – 20 gadiem es jau centos izvairīties no jeb kādām sanatorijām un citām medicīniskām iestādēm. Ja godīgi tad visi dakteri utt. man aknās jau sēž, kā parazīti. Esmu jau tik daudziem dakteriem cauri izgājis, ka sen viņus jau necienu, izņemot tos ārstus, kuri ir Coral Club un izprot lietas būtību.
“Ārsta” nosaukums ir jānopelna, bet visi pārējie ir dakteri. Un atšķirība starp “ārstu” un “dakteri” ir milzīga. Ārsti pasaulē nemaz tik daudz nav.
Tas skarbi skan, bet tā ir taisnība. Man ir patiesi žēl, ka vairākums ārstu strādā ar seku novēršanu nevis ar cēloņu novēršanu. Bet es ticu, ka pienāks tā diena, kad visi ārsti strādās pie cēloņu novēršanas un skatīs organismu kā vienu veselumu, nevis sadalītu pa daļām.
Pašiniciatīvas pieņemšana
Ap 18-19 gadiem sāku patstāvīgi vingrot mājās KATRU DIENU. Tas bija jauns posms manā dzīvē. Tā bija intensīva, neatlaidīga vingrošana 9-11 gadu garumā, katru dienu bez izņēmuma. Tajā laikā man nebija citas iespējas, kā tikai vingrot mājās. Man bija tikai preses sols un hantele.
Ja kāds man jautātu: “Kā tev izdevās visu šo gadu garumā intensīvi un neatlaidīgi vingrot mājās bez izņēmumiem?” Tad atbilde ir vienkārša – iemīlēšanās. Mīlestība arī ir galvenais dzīves virzītājspēks, jeb tā pati “dzirkstele”, kuras tieši man trūka tajā laikā, kad bija nepieciešama pilna atdeve no sevis vingrošanā un sevis attīstībā.
Jā, es biju iemīlējies kopš 22 gadu vecuma vienā, burvīgā meitenē :) Šai sievietei esmu un būšu mūžīgi pateicīgs, pirmām kārtām par to, ka viņa bija manā dzīvē. Kā arī bez viņas es nekļūtu tāds, kāds esmu tagad, un nesasniegtu tos veselības uzlabojumus, kurus esmu sasniedzis.
Iemīlēšanās spēku nevar salīdzināt ne ar ko uz pasaules. Tās ir kā kvēlojošas ogles, kuras pieņemas spēkā un dzen tevi uz priekšu pārkāpjot visam pāri, neskatoties ne uz ko!
Rezultāti 9-11 gadu laikā nenāca ne viegli, ne ātri. Bet viens no tādiem “pamanāmiem” rezultātiem no citu cilvēku skata punkta ir tas, ka pēc vairāku gadu intensīvas vingrošanas es spēju pats kreisajā rokā noturēt šķēres un apgriezt labai rokai nagus. Sākotnēji kreisā roka bija krietni sliktākā stāvoklī nekā tagad.
Ja paskatās tagad uz visiem agrākajiem posmiem, tad katrā no posmiem kaut kā ir trūcis, jeb nebija iespējas, lai gūtu labākus rezultātus.
Dzīves pagrieziens
Mans dzīves lūzuma punkts notika kad man bija 27 gadi, tas bija 2013 gada rudens. Viss mans stāsts par veselības sasniegumiem ir izlasāms šeit.
Veselības Koncepcija balstās uz sen zināmiem dabas likumiem par kuriem cilvēki jau tūkstošus gadus atpakaļ zināja un apzināti, jeb neapzināti ievēroja šos likumus.
Coral Club darbojas ļoti daudz viedi ĀRSTI, kuri savu artavu arī ir ielikuši visā Veselības Koncepcijas sistēmā. Visa “Veselības Koncepcija” un visi produkti tas ir neskaitāmu zinātnieku un ārstu smags darbs no visas pasaules.
Šeit ir tā vieta, kurā atradu ne tikai savu aicinājumu, bet arī vieta, kurā sakārtoju savu veselību! Veselības uzlabojumi man bija gaismas ātrumā, ja atskatās uz 27 gadus noieto ceļu.
Protams, pie veselības uzlabošanas es visu laiku strādāju, jo nav tik viegli “izdzēst” visas sekas, kuras ir atstājuši neskaitāmi medikamenti ar kuriem tiku gadiem pičkāts no mazām dienām.
Visu šo gadu laikā ļoti reti slimoju, ja arī saaukstējos tad tās ir burtiski 2-3 dienas un ne vairāk, turklāt ievērojami vieglākā formā nekā vairums cilvēku ir pieraduši slimot. Personīgi man ir kļuvušas svešas tādas lietas kā saaukstēšanās, galvas sāpes, enerģijas trūkums, nogurums un neskaitāmas citas lietas, kuras citi cilvēki uzskata par normu, jeb vecuma pazīmi… :)
Savukārt, kas attiecās uz manu diagnozi, tad lielākā problēma man ir spastika. Šajā jomā, protams, ir labās un sliktās dienas, bet viennozīmīgi bez Veselības Koncepcijas un zināšanām es nebūtu sasniedzis tādus rezultātus, kādus jau esmu sasniedzis. Un pie spastikas jautājuma strādāju visu laiku, jo šis ir mans primārais mērķis atbrīvoties no spastikas uz visiem laikiem.
Nobeigums
Man ir ļoti žēl, ka par Coral Club neuzzināju jau no pirmsākumiem, jo tad mana veselība būtu vēl labāka. Iedomājos, kas būtu, ja šo visu koncepciju pielietotu jau kopš dzimšanas… :)) Bet tajā gadījumā būtu citas problēmas, kā, piemēram, finansiālās iespējas (bet tas nav šķērslis), vai arī vecāku, mammas nesaprašana par visu šo, jo tad jau man nebūtu bijusi nekāda teikšana.
Radinieku neizprašana, noraidījumi, pretošanās, smīni utt. – tas viss ne jau tikai mani skar, bet ĻOTI DAUDZUS citus cilvēkus, kuri ir nonākuši uz šī ceļa. Manuprāt tas ir viss sāpīgākais, kad tu redzi kādu no saviem tuviniekiem ar neskaitāmām veselības problēmām, jo tavas zināšanas jau atļauj burtiski “noskenēt” katru cilvēku, bet tu nespēj viņam palīdzēt dēļ viņa paša spītības, ačgārniem uzskatiem, un nevēlēšanos iedziļināties.
Tuvinieki burtiski “dziest” tavu acu priekšā un tev atliek tikai noraudzīties uz to.
Es uzskatu, ka Veselības Koncepcijas zināšanas ir pelnījuši zināt tikai izredzētie, atvērti, gaiši cilvēki, kuri gatavi jaunām, neaptvertām zināšanām, jo dabā vienmēr pastāv līdzsvars.
Nobeigumā vēlos katram novēlēt noticēt, ka visam pastāv otra realitātes puse, kuru mēs bieži vien neredzam vai nevēlamies saredzēt. Un galu galā kļūt drosmīgiem, neatlaidīgiem, veseliem un laimīgiem! :)
Juris Serjaga