Apģērbs, vibrācijas un dzīves enerģija: ko mēs ikdienā nepamanām?
Mēs mēdzam rūpīgi izvēlēties pārtiku, ūdeni un cilvēkus, ar kuriem pavadām laiku. Taču reti aizdomājamies par to, kas gandrīz visu dienu atrodas tiešā saskarē ar mūsu ķermeni, — par apģērbu.
Audums nav tikai krāsa, dizains vai modes tendence. Katram materiālam ir sava izcelsme, struktūra un praktiskās īpašības. Viens ļauj ādai elpot, uzsūc mitrumu un rada patīkamu viegluma sajūtu, cits aiztur siltumu, elektrizējas vai rada diskomfortu. Holistiskajā skatījumā audumiem piedēvē arī atšķirīgas enerģētiskās frekvences.
Tas rosina paraudzīties uz apģērbu plašāk. Iespējams, mūsu pašsajūtu nosaka ne vien tas, ko ēdam, dzeram un domājam, bet arī tas, ko ik dienu valkājam.
Ko nozīmē audumu enerģētiskās frekvences?
Internetā plaši izplatītā informācija par audumu frekvencēm visbiežāk tiek saistīta ar Heidi Yellen 2003. gadā veiktiem mērījumiem. Saskaņā ar šo pieeju vesela cilvēka enerģētiskā frekvence esot aptuveni 70–100 vienību robežās, bet slimības, ilgstoša stresa vai izsīkuma laikā tā varot pazemināties.
Dažādiem materiāliem tiek piedēvēti šādi rādītāji:
- Lins – aptuveni 5000 Hz
- Vilna – aptuveni 5000 Hz
- Organiskā kokvilna – ap 100 Hz
- Parastā kokvilna – ap 70 Hz
- Poliesteris – ap 15 Hz
- Viskoze – ap 15 Hz
Mūsu ķermenis nepārtraukti mijiedarbojas ar apkārtējo vidi, un audums ir viens no materiāliem, kas tam atrodas vistuvāk.
Kāpēc sintētika ir gandrīz visur?
Mūsdienu tekstilrūpniecībā plaši izmanto poliesteri un dažādu šķiedru maisījumus. Sintētiskos materiālus ir salīdzinoši lēti ražot, tie mazāk burzās, ātri žūst un ļauj samazināt gatavā apģērba cenu. Tāpēc poliesteri atrodam ne tikai sporta apģērbā, bet arī kreklos, kleitās, jakās, apakšveļā un gultasveļā.
Savukārt kvalitatīva lina un vilnas iegūšana un apstrāde prasa vairāk laika un resursu, kas atspoguļojas arī cenā. Rezultātā materiāli, kuriem frekvenču mērījumos piedēvē visaugstākos rādītājus, daudzu cilvēku garderobē veido vien nelielu daļu.
Tas nenozīmē, ka visa sintētika automātiski ir slikta vai ka vienā dienā būtu jānomaina visa garderobe. Svarīgāk ir sākt apzināti lasīt etiķetes un pievērst uzmanību materiāliem, kas visilgāk saskaras ar ādu, — apakšveļai, naktsveļai, ikdienas drēbēm un gultasveļai.
Lins, vilna un kokvilna — ko izvēlēties?
Lins
Lins ir viens no senāk izmantotajiem dabiskajiem materiāliem. Tas labi laiž cauri gaisu, uzsūc mitrumu un siltā laikā palīdz uzturēt patīkamu ķermeņa temperatūru. Linam piedēvē arī dabiskas pretmikrobu un pretsēnīšu īpašības. Savukārt holistiskajā frekvenču pieejā tam kopā ar vilnu norādīts visaugstākais rādītājs — aptuveni 5000 Hz.
Vilna
Vilna saglabā siltumu un vienlaikus ļauj ķermenim elpot. Tās īpašības gan būtiski atšķiras atkarībā no vilnas veida, auduma kvalitātes un apstrādes. Rupjāks materiāls jutīgai ādai var radīt kairinājumu, tāpēc svarīgi izvēlēties kvalitatīvu un sev patīkamu audumu.
Kokvilna
Kokvilna ir praktiska izvēle apakšveļai, gultasveļai un ikdienas drēbēm. Tā ir mīksta, labi uzsūc mitrumu un parasti ir patīkama ādai. Organiskajai kokvilnai tiek piedēvēta aptuveni 100 Hz vienību frekvence, ko šajā pieejā uzskata par vistuvāko cilvēka dabiskajai frekvencei.
Tomēr ar vārdu “kokvilna” uz iepakojuma vien nepietiek. Vienmēr ir vērts pārbaudīt pilno sastāvu — dažkārt kokvilna izcelta kā galvenais materiāls, lai gan ievērojamu izstrādājuma daļu veido poliesteris vai elastāns.
Apģērbs ir tikai daļa no kopējās ainas
Dzīves enerģiju neveido viens audums, produkts vai ieradums. To katru dienu iespaido uzturs, ūdens, miegs, emocijas, attiecības, apkārtējā vide un informācija, ko ielaižam savā apziņā.
Ja ķermenis ilgstoši saņem nekvalitatīvu pārtiku, dzīvo spriedzē un nespēj pienācīgi atjaunoties, ar pozitīvām domām vien var nepietikt. Ceļš uz augstāku vibrāciju ietver visu cilvēku — ķermeni, prātu, emocionālo pasauli un vidi.
12 faktori, kas pazemina vibrācijas un atņem dzīves enerģiju
1. Sintētiska un stipri pārstrādāta pārtika
Produkti ar lielu cukura, mākslīgo piedevu, krāsvielu un konservantu daudzumu rada ķermenim papildu slodzi. Ja tie kļūst par uztura pamatu, saglabāt stabilu enerģiju un labu pašsajūtu ir daudz grūtāk.
2. Pārmērīga un nepārdomāta medikamentu lietošana
Medikamentiem ir nozīmīga vieta medicīnā, taču tie jālieto pamatoti un ārsta uzraudzībā. Bet, ja uzmanība tiek veltīta tikai simptomu apslāpēšanai, tad var palikt nepamanīti dzīvesveida faktori un cēloņi, kas ietekmē veselības problēmas rašanos.
3. Dabisko vielu nomelnošana un nepamatota noraidīšana
Neuzticība visam dabiskajam attālina cilvēku no profilakses un personīgās atbildības par savu veselību. Taču arī dabiskas vielas un uztura bagātinātāji jāizvēlas apzināti. Ar to vien, ka produkts ir nopērkams aptiekā, nepietiek — cilvēki nereti skatās galvenokārt uz cenu, neiedziļinoties izejvielu izcelsmē, sastāva tīrībā, ražošanas kvalitātē un vielu bioloģiskajā pieejamībā. Īpaša piesardzība nepieciešama, izvēloties nezināmas izcelsmes uztura bagātinātājus, kuru sastāvs, kvalitāte un iespējamās kontrindikācijas nav pietiekami skaidras.
4. Alkohols
Alkohols ir ārējs toksīnu avots, kura pārstrādei organismam jāpatērē ievērojami resursi. Galvenā slodze gulstas uz aknām un nierēm, tādēļ tām atliek mazāk iespēju pilnvērtīgi veikt savas ikdienas attīrīšanas funkcijas. Alkohols arī veicina organisma atūdeņošanos, minerālvielu zudumu un saskābšanos.
Sākumā tas var radīt īslaicīgu atslābuma sajūtu, taču vēlāk cieš nervu sistēma, miega kvalitāte, domāšana, emocijas un paškontrole. Kamēr organisms pārstrādā alkoholu un atjauno izjaukto līdzsvaru, samazinās cilvēka enerģija un atjaunošanās spējas.
5. Smēķēšana un nikotīns
Tabakas dūmi ir pastāvīgs ārējo toksīnu avots. Nikotīns sašaurina asinsvadus, bet tvana gāze samazina skābekļa piegādi audiem. Rezultātā šūnas saņem mazāk skābekļa un uzturvielu, bet sirdij un asinsrites sistēmai jāstrādā ar lielāku slodzi.
Smēķēšana veicina arī organisma saskābšanu un pastāvīgi noslogo plaušas, aknas, nieres un citas izvades sistēmas. Tā vietā, lai resursus izmantotu šūnu atjaunošanai un enerģijas ražošanai, ķermenis tos nepārtraukti tērē toksisko vielu neitralizēšanai un izvadīšanai.
6. Nepietiekama ūdens uzņemšana
Ūdens ir vajadzīgs visiem organisma procesiem. Pat neliels tā trūkums var mazināt enerģiju, pasliktināt pašsajūtu un koncentrēšanās spējas. Regulāra kvalitatīva ūdens dzeršana ir viens no veselības pamatiem.
7. Pastāvīgs stress un bailes
Ilgstoša stresa un baiļu ietekmē organismā pastiprināti izdalās kortizols un adrenalīns. Ķermenis nepārtraukti atrodas “cīnies vai bēdz” režīmā, pat ja reālu briesmu nav. Enerģija tiek novirzīta izdzīvošanai, nevis gremošanai, šūnu atjaunošanai un pilnvērtīgai organisma darbībai.
Ja šāds stāvoklis turpinās ilgstoši, nervu sistēma vairs nespēj pārslēgties atjaunošanās režīmā. Pasliktinās miegs, gremošana un emocionālais līdzsvars, pieaug nogurums un tiek izsmelti organisma resursi. Pastāvīgas bailes ne tikai atņem dzīves enerģiju, bet arī notur cilvēku zemās vibrācijās.
8. Negatīva informatīvā vide
Sliktas ziņas, konflikti, manipulācijas un nemitīga baiļu uzturēšana atstāj iespaidu uz mūsu domām un emocijām. Tāpēc ir svarīgi apzināti izvēlēties ne tikai informācijas avotus, bet arī laiku, ko tiem atvēlam.
9. Toksiskas attiecības
Regulāra kritika, pazemošana, kontrole un emocionāla manipulācija pamazām grauj ticību sev. Veselīgās attiecībās nav jāpiekrīt visam, taču tajās saglabājas savstarpēja cieņa, drošības izjūta un iespēja būt pašam.
10. Miega trūkums
Miega laikā atjaunojas ķermenis un nervu sistēma. Ja tā ilgstoši nepietiek, kļūst grūtāk koncentrēties, pārvaldīt emocijas un saglabāt iekšējo līdzsvaru.
11. Mazkustīgs dzīvesveids un pastāvīga atrašanās telpās
Ķermenim nepieciešama iespējām atbilstoša kustība, svaigs gaiss, dienas gaisma un saskare ar dabu. Pat nelielas, bet regulāras aktivitātes var uzlabot pašsajūtu un atgriezt dzīvīgumu.
12. Dzīve bez pateicības, prieka un jēgas
Aizvainojums, skaudība, dusmas un bezcerība ilgtermiņā iztukšo. Pateicība nenozīmē problēmu noliegšanu. Tā ir spēja arī sarežģītā laikā pamanīt to, kas mums jau ir, ko varam ietekmēt un kādā virzienā vēlamies doties.
Kāpēc svarīga ir organisma iekšējā vide?
Holistiskajā skatījumā vibrācijas ir cieši saistītas arī ar organisma iekšējo vidi. Parazītus, vīrusus un sēnītes saista ar zemu vibrāciju vidi; turklāt tie patērē organisma resursus. Ja iekšējais līdzsvars ir traucēts un organisms pārslogots, var parādīties nogurums, enerģijas trūkums un attīstīties dažādas veselības problēmas.
Ja organisms ir piesārņots un pārslogots ar toksīniem, tad ar pozitīvu domāšanu, kustībām un jauniem paradumiem vien nepietiks. Ikdienas stress, nekvalitatīva pārtika un apkārtējās vides piesārņojums veicina toksīnu uzkrāšanos, tāpēc regulāra organisma attīrīšana ir neatņemama veselības saglabāšanas sastāvdaļa. Tā palīdz atslogot organismu, atbalstīt izvadorgānu darbību un sagatavot ķermeni pilnvērtīgam šūnu uzturam un atjaunošanai.
Organisma attīrīšanas pamatu veido pietiekama bioloģiski pieejama ūdens uzņemšana, regulāras attīrīšanas programmas ar dabas vielām, sakārtots uzturs, pilnvērtīga zarnu trakta darbība un izvadorgānu darbības atbalstīšana. Neviens cits mūsu vietā nevar dzert ūdeni, kustēties un ievērot veselīgus ikdienas paradumus — atbildība par sava organisma tīrību un veselību jāuzņemas mums pašiem.
Ar ko sākt?
Nav vienā dienā jāizmet visa garderobe vai pilnībā jāmaina dzīvesveids. Noturīgas pārmaiņas parasti sākas ar dažām apzinātām izvēlēm:
- izlasi apģērba un gultasveļas sastāvu;
- kad iespējams, dod priekšroku linam, kokvilnai un kvalitatīvai vilnai;
- ik dienu uzņem pietiekami daudz ūdens;
- samazini stipri pārstrādātu produktu daudzumu uzturā;
- parūpējies par miegu un savām iespējām atbilstošu kustību;
- ierobežo negatīvas informācijas patēriņu;
- biežāk uzturies svaigā gaisā un dabā;
- praktizē pateicību;
- ieklausies ķermeņa signālos un rūpējies par tā iekšējo līdzsvaru;
- regulāri attīri un atbalsti savu organismu.
Augstāka vibrācija nav tikai skaists jēdziens vai īslaicīgs emocionāls pacēlums. Tā izpaužas pašsajūtā, ko veido mūsu ikdienas izvēles: vairāk enerģijas, skaidrāks prāts, iekšējs miers un ciešāka saikne ar sevi un dabu.
Noslēgumā
Mūsu vibrācijas neveido viens produkts, audums vai ieradums. Tās ietekmē viss kopums — tas, ko ēdam un dzeram, kā rūpējamies par organisma tīrību, ko domājam un jūtam, kā guļam, kustamies, kādu informāciju uzņemam un kādus cilvēkus ielaižam savā dzīvē. Nozīme ir arī videi un materiāliem, kas katru dienu daudzas stundas saskaras ar mūsu ķermeni.
Tāpēc, izvēloties apģērbu vai gultasveļu, nepietiek skatīties tikai uz cenu, dizainu vai zīmolu. Izlasi sastāvu, pievērs uzmanību auduma izcelsmei un kvalitātei un pajautā sev: ko es ar šo izvēli ik dienu dodu savam ķermenim?
Augstākas vibrācijas nesākas ar skaistiem vārdiem vai vienreizēju lēmumu. Tās veido mūsu ikdienas izvēles. Ceļš pie sevis sākas ar uzmanību, turpinās ar personīgo atbildību un atspoguļojas mūsu pašsajūtā, enerģijā un dzīves kvalitātē.
Autors
